Februārī kinoteātros sāka demonstrēt latviešu kriminālkomēdiju „Kriminālās ekselences fonds”, par kuru jau iepriekš biju papētījis visādas interesantas lietas. Jau tad labi zināju, ka man nebūs vajadzīgi visi tie filmu slavinošie ieraksti, lai kādu dienu dotos uz kinoteātri un to noskatītos. Mans februāris gan bija stipri aizpildīts ar darbadienām, īpaši tāpēc, ka uz nedēļu biju aizceļojis uz Vāciju, bet 1. martā es beidzot tiku aiziet noskatīties šo lielisko latviešu filmu, par kuru tad arī gribēju uzrakstīt dažus teikumus, lai nav tā, ka tas viss paliek tikai manā galvā.
Uz kino iet gribējām piektdien, taču, cik skatījos, kinoteātru piektdienas repertuārā šīs filmas jau vairs nebija. Teicu sievai, ka būs jāgaida, kad filmu rādīs pa TV, bet tad viņa piezvanīja, sakot, ka ceturtdien vēl varot redzēt, ka ceturtdien arī lēti sanāk aiziet uz šo filmu. Tā nu uzreiz ņēmos iegādāties biļeti, kaut mierīgi varēju pirkt vēl vienu arī uz nākamo seansu, jo filma bija tieši tik laba, cik labu to biju iedomājies. Tieši tik laba, lai skatītos to vēlreiz jau tūlīt pēc pirmās reizes, ha.
Pirms filmas, protams, tika demonstrēti daži labi treileri no gaidāmajām filmām, starp kurām bija arī divas latviešu filmas, par kurām iepriekš neko nebiju dzirdējis. Abas šīs filmas izskatījās diezgan labas, atliek tikai sagaidīt, kad tās tiks demonstrētas. Protams, bija arī kaitinošie jaunieši, bet bez tiem jau kinoteātrī neiztikt.
---
„Kriminālās ekselences fonds” sākās ļoti skaisti un beidzās tiešām izcili. Sižetiski filma ir labi nostrādāta, ar oriģinālu scenāriju un no tiesas labām ainām. Arī operatora darbs ir kolosāls, ja neskaita dažas sākuma ainas, no kurām griezās galva. Varbūt pie vainas bija manis izraudzītā vieta kinoteātrī (6. rinda, vidus). Kopumā bilde uz filmu bija vairāk nekā skaista. Dažbrīd, protams, likās dīvaina visa tā dublētā runāšana, bet ar šo filmu biju aizrāvies par visiem simts procentiem. Brīžiem skaistums, ko tā sniedza, lika man lepnumā drebēt, ka tā ir latviešu, nevis kādas citas valsts filma. Dažbrīd pat sāku domāt, vai ir vēl kāda latviešu filma, kura man ir tik ļoti patikusi. Man patīk „Elpojiet dziļi”, man patīk vēl šis tas no 60tajiem gadiem, bet šī, iespējams, ir pati labākā latviešu filma, kuru man ir sanācis redzēt.
Bet vairāk gan neko neteikšu. Zinu, ka no šī ieraksta ir maza jēga, bet es to gribēju uzrakstīt kaut vai tikai tāpēc, lai atgādinātu sev, cik skaista var būt kino māksla, īpaši, ja tā nāk no valsts, kurā esmu dzimis...
