***
Deviņpadsmitā daļa
Esmu sev atradusi jaunu nodarbošanos, talantu, iespējams, arī mājas vietu, jo beidzot esmu nolēmusi atrast sev privātu dzīvesvietu. Ir nedaudz jasak pierast savia pašas dzīvei, jo vēl 4 mēneši, un tad dodos savā psaulē, kur vecākus vairs neuztveršu tik nopietni kā tagad.
Būs jāruna ar tēti, vai viņs piekritīs, ka varu jau tagad sākt pārvākties uz citu dzīvokli, bet ne jau es viena, bet ar kursa biedreni, lai uz pusi samazinātu izdevumus par dzīvokli, jo dzīvošu tikai ar Eiropas un Valsts stipendiju, kas kopā ir summa, ko katrs saņem apm 4 dienu laikā, bet es mēnesī.
Loģiski domājot, savs dzīvoklis, sava dzīve varētu būt laba motivācija skolā mācīties par visiem 100%, jo automātiksi ieslēgsies, tas, ka, lai samaksātu īri un komunālos vajag naudu, lai izdzīvotu mēnesi, vajag naudu, it īpaši, ja tagad meklēju darbiņu, lai vakaros pastrādātu un iegūtu papildus ienākumus, kaut vai uz puslodzi.
Man motivācija ir mācīties, to jau esmu pierādījusi tagad, jo cenšos, cik vien labi varu. Apmeklēju skolas pulciņus, par kuriem var saņemt papildus stipendiju, apmeklēju konkursus skolā, lai būtu pielikumi. Eju izklaidēties, daru visu, bet mācības man ir pirmajā vietā.
Atzīmes salīdzinājumā ar pagaišo gadu ir līdzīgas, bet man jau nav motivācijas mācīties, jo zinu, ka visu naudu notērēšu mēsliem, bet loģisku neko nenopirkšu.
Tagad ekonomijas dēļ, tērēšos tikai vajadzīgām precēm, neko lieku, tikai pirmās vajadzības. Pat drēbes vairs nepērku, es paņemu vecās, izmetu, sagriežu vai pārtaisu par ko jaunu.
Es domāju par nākotni ...
Es nezinu kā tēvam terikt, ka vēlos dzīvot citur, zinot viņi, pat bail iedomāties, ko viņs teiks, bet ceru, ka ļaus, jāiestudē vesels teātris, lai parādītu cik ļoti man nepieciešams savs dzīvoklis, un plusā vēl, tas, ka jāuztur mani vairs tik ļoti nebūs, un varēs meklēt paši sev, iespējams mazāku dzīvokli, jo es ļoti daudz vietas aizņemu ar savām mantām.
Tā nu, gribu sākt savu dzīvi ...
*Laura Black*
