No maza un šaura sākuma izauga mūsu varonīgā armija. Ar ticības sauli
pie pieres, ar drosmi sirdī un ar cietu roku mūsu armijas karavīri, teicamāko
pavēlnieku vesti, gāja cīņās pret naidnieku, kas skaitā bija lielāks un
apbruņojumā pārāks. Tad piepildījās īstenībā vārdi: pirms tēvzemei dēli
spēj brīvību pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt.
Kopā ar visu tautu nesot lielus un smagus upurus, mūsu armija atkaroja
mūsu senseno zemi un izcīnīja brīvo un patstāvīgo Latviju.
Un šodien mums visiem ir zināms, ka mūsu armija savu krietno virsnieku
un instruktoru vadībā veselu un stipru uzglabājusi varonības, tēvzemes
mīlestības un pašaizliedzības garu, kas visā spožumā un slavā kā gaiša
liesma pacēlās debesīs tautas brīvības un neatkarības cīņu dienās.
Tēvzemes mīlestība ir augstākā mīlestība. Ikvienam mūsu pilsonim jābūt
gatavam sargāt un aizstāvēt mūsu zemi un mūsu brīvību, mūsu neatkarību
katrā draudu brīdī. Jo labāk šo uzdevumu veiksim, ja karstāk mēs iemīlēsim
savu zemi, kas simtiem gadu ir bijusi mūsu spēka, mūsu izturības avots un
glabātāja un mūsu drosmes lieciniece.
Mūsu valsts karogs un katra atsevišķā pulka karogs sauc, aicina un mudina
ikvienu kaŗavīru būt vienmēr un visur ticīgam, drosmīgam un neatlaidīgam.
Un mūsu armijas tradicijas, kas kaldinātas un rūdītas slavas pilnās cīņās un
uzvarās, dod un vienmēr dos paaudžu paaudzēm neizsmeļamu spēku
Latvijas goda un slavas vairošanai.
Armija ir katras tautas un valsts pagātnes varonības atmirdza, tagadnes
spēks un drošība un ķīla neatkarīgai nākotnei. Mūsu armija ir stipra, būs
stipra; stipra savā spēkā, stipra vienotībā ar visu tautu.
Armija, būdama mūsu brīvības ugunskura sargātāja, nodrošina tautai
mierīgu, veiksmīgu darbu, ļauj izveidot aizvien spēcīgāku mūsu vienības
valsti, pašķirot tai ceļu uz vēl lielāku labklājību, godu, slavu un varenību.
Latvija ir un būs!
Kārlis Ulmanis
Valsts Prezidents
Savu divdesmito gada svētku dienu, 1939. g. 11. novembri, Latvijas armija atzīmēja
arī kā 20 gadu pastāvēšanas atceres dienu. Īstenībā gan minētajā dienā mūsu armijas
pastāvēšanas gadu skaits jau pārsniedza divdesmit. Latvijas armijas pirmai lielākai kaujasformācijai, Kalpaka bataljonam un vēlākai Dienvidlatvijas brigādei, pamati likti 1918. g. 3. decembrī, kad galvas pilsētā Rīgā sākās Virsnieku rezerves, turpmākās Neatkarībasrotas formēšana. 1919. g. 18. februārī, mūsu kaimiņu un vēlāko sabiedroto zemē —Igaunijā, ar Valmieras kājnieku pulka dibināšanu tika ievadīta mūsu otrās lielākās karaspēka grupas — Ziemeļlatvijas brigādes formēšana. Savrup no abām šīm lielākām vienībām 1919. g. 24. aprīlī Bauskā nodibinājās Bauskas bataljons, bet vairākos lieliniekuokupētos Latvijas novados jau kopš 1918. g. decembŗa mēneša nelielās partizānuvienībās, paši pēc savas ierosmes, sāka pulcēties aktīvākie latvju pilsoņi, gan bijušie karavīri, gan civīliedzīvotāji. Ar ienaidnieku spēku satriekšanu Kurzemē un Vidzemē un Rīgas atbrīvošanu no svešām varām bija radīta iespēja visas līdz tam pastāvējušās mūsu nacionālā karaspēka formācijas apvienot kopīgā Latvijas armijā, kas arī piepildījās 1919.g. 10. jūlijā ar apvienotās Latvijas armijas virspavēlnieka iecelšanu. Par mūsu armijas, reizē arī Lāčplēša kara ordeņa un invalidu gada svētku dienu tomēr izraudzīts 11.novembris — diena, kurā priekš apm. 20 gadiem apvienotā Latvijas armija izcīnīja pie
Rīgas pirmo lielāko un līdz ar to arī vienu no lielākām uzvarām visā Latvijas neatkarības karā, ar šo uzvaru pār skaitliski un apbruņojuma ziņā daudz pārāko ienaidnieku apliecinādama, ka vārdi «Latvijas armija» vairs neapzīmē vienīgi iecerētu un topošu veidojumu, bet gan savam nosaukumam un uzdevumam pilnībā atbilstošu reālu spēku. Pirmajos 20 pastāvēšanas gados armijas paveiktais darbs dod tai tiesību ar lielu gandarījumu atskatīties uz šo sava darba cēlienu. Līdz šim vairākos šaurāka vai plašāka apjoma līdzīgos izdevumos pietiekami pilnīgi gan jau attēlotas mūsu armijas cīņu gaitas un operātīvās vadības aparāta tapšana un veidošanās, bet samērā maz vēl apskatītas armijas paveiktā darba pārējās nozares, piem., apgādes aparāta noorganizēšana un tā darbības kārtošana. No šā aparāta darbības sekmēm tomēr lielā mērā atkarīgi panākumi kauju laukos. Tādēļ būtu nepareizi un netaisni šo nozari armijas paveiktajā darbā pamest ēnā, vēl jo vairāk tāpēc, ka arī šinī nozarē, pārvarot lielas grūtības, gūti ievērības cienīgi panākumi un bagātīga pieredze, kas mums, tāpat kā cīņu gaitās smeltās atziņas un pamācības, var dot daudz vērtīgu ierosinājumu nākotnei. Ļoti maz vēl arī apcerētas armijas darba gaitas un sasniegumi miera laikā. Lai dotu iespēju pietiekami vispusīgi pārredzēt armijas līdzšinējo darba cēlienu tiklab pašiem darba darītājiem, kā arī vispārībai, bet jo sevišķi mūsu jaunākām un nākamām karavīru paaudzēm, kam viņu priekšteču gaitas un uzkrātā pieredze varēs noderēt priekšzīmei un pamācību smelšanai, armijas vadība atzina par vēlamu sagatavot īpašu izdevumu atskatam Latvijas armijas gaitās aiztecējušos 20 gados.
P.S.
Ja Jums patiks, būs turpinājumi!
