Sveiciens, spocēni! (: Lai arī neesmu neko uzrakstijis, gribētu arī kautko par nedaudz sev tuvu tēmu, kas noteikti tāda visiem ir - mūzika. Vai tiešām, tas ir tikai tas, ko mūsu ausis dzird, vārdu salikums, iekļauts starp mūzikas notīm, vai tur ir kautkas vairāk?
Mūzika, daudziem asociējas ar mūsdienu dziesmām. Noteikti, nemaz lielāka daļa nezin, ka mūzika sākuma ir tapusi reliģijas iespaidā, tāpat kā visi māla izstrādājumi akmens laikmetā, bet ne par to šobrīd būs runa. Mūzika - tā bij Dieva pielūgšanas metode, lai viņu balsis sadzird arī Dieva dzirdīgā auss. Tad arī šiem vārdiem nebij īpaša nozīme - tas bij kautkas līdzigs vienkaršam vārdu 'samudžinājumam'. Laika gaitā tas mainījās, un tad tas viss pārvācas dažādos līmeņos. Dzima jauni un izcili komponisti, mūzika ieguva jaunu nozīmi - galma mūzika, to varēja klausīties tikai augstākās kārtas pārstāvji, un mūzikai tad nebij vārdu - viss tika balstīts uz tavu improvizācijas spēju klavierēs, vai arī prasmes izklaidēt šo galma pūli. Bet, kāda tam tagad mūsdienās ir nozīme?
Paskatīsimies mūsdienās - gandrīz katrai dziesmai, kuru tu klausies, tu noteikti gribot negribot sāc dziedāt līdzi, tāds arī ir šīs mūzikas industrijas mērķis - rakstīt mūziku, kura 'pielips' cilvēkiem, un viņi viņu gan dziedās, izplatīs un laika gaitā arī pirks. Kautvai, par piemēru paņemsim - Nāc uz Rimi, Nāc uz Rimi, Nāc nāc! - Itkā pilnība nekas, bet cilvēki viņu atpazīst un dungo līdzi - viņiem izdevās radīt arī to lipīgo meldiņu.
Otrkārt, zem dziesmām arī ir zemteksts, vai kāda vēstule kādam noteiktam cilvēkam, kam viņi to adresē, ko var ideāli ielikt dziesmā, jo tā tas varbūt skan romantiskāk, varbūt cilvēkam to atkal grūti izteikt - iemesli ir daudz un dažādi.
Kā ideāls piemērs tas varētu būt Chris Medina - noteikti esat dzirdējuši kautko par viņu, un viņa draudzeni, kuri bildināja, bet pēctam viņa iekļuva smagā avārijā? Jā, arī viņš viņai uzrakstijis ir dziesmu, aprakstot savas emocijas un izjūtas pret viņu, tātad - mūzikā var izpausties arī šādi :)
Treškārt - bērnība, un arī valodas iemācīšana. Bērnība, noteikti katram vecāki ir dziedājuši, lai tikai mēs aizmigtu, vai mūs mierinātu. Protams, mēs to neatceramies, bet stāstīts ir arī par to. Tātad, pēc sava personīga viedokļa, un pēc pārbaudīšanas, auklējot bērnu, un viņam dziedot, viņš arī var iemācities kādus noteiktus vārdus, kas atkal atkarīgs no citiem blakusfaktoriem, un arī tā bērns atpazīst savu vecāku balss toni, intelektu, tāda veidā - bērniņš var arī saprast, ja tas ir domāts uz viņu, vai arī vienkārši to izdzirdot - noreaģēt uz šo.
Ceturtkārt - mēs mūziku izvēlamies pēc gaumes vai garstāvokļa. Tak neklausīsimies ko tādu, kas mūs galīgi nesaista? Cilvēks jau klausoties dziesmu, saprot, vai tā viņam varētu patikt, vai tomēr nē. Ja nu nē, tad neklausamies, bet ir noteikti tā katram bijis, kad ir slikts garstāvoklis, un prasās kautko citu, jeb kautko neikdienišķu.
Kā arī mūzika attīsta mūsu balss tembru, atmiņu, un arī dažādu vārdu izrunu. Tapēc, tas nav tikai tas, ko mēs dzirdam dziesmā - tam ir vairāki blakuspunkti, un klausoties mūziku, mēs nekad no tā vienkārši neapzinātos. Paldies, ka lasījat :)
