Tie, kuri dzimuši PSRS laikā, nespētu iedomāties savu bērnību bez šīs multenītes, un šī multfilma ir labi pazīstami arī daudziem tiem, kuri dzimuši jau brīvajā Latvijā. Bet kā tad īsti šī multfilma ir radusies?
Kā radās slavenā multfilma "Ну, погоди!"18
354
0
Pirmssākumos šī multfilma bija kā valsts pasūtījums, lai PSRS dotu "atbildes triecienu" Disneja multfilmām un piešķīra šim pasākumam zolīdu budžetu. Uz "Sojuzmultfilm" kinostudiju tika uzaicināti, populāri un diezgan pazīstami humoristi: Kurlandskis, Haits, Kamovs un Uspenskis. Kurlandskis un Haits izdomāja, ka multfimas galvenais sižets būs pakaļdzīšanās. Tika apspriesti dažādi galveno varoņu dueti: lapsa un gailis, lapsa un zaķis, līdz izvēlējās mums labi zināmos - vilku un zaķi..
1969. gadā režisors Genādijs Sokoļskis uzņēma pirmo "Ну, погоди!" sēriju, kuras sižets kļuva par vadlīniju arī visam turpmākajam multfilmas seriālam. Vilka un Zaķa tēli pakļuva zem padomju cenzūras - tika rekomendēts kardināli mainīt to imidžu (cenzoriem tie izlikās pārāk ļauni, jo padomju bērniem taču vajadzīgi tikai labsirdīgi tēli). Tēlu pārveidei mākslinieks nepiekrita un atteicās no turpmākas sadarbības. Turpmāk mainījās grafika, humors, galveno personāžu imidžs un vecums, palika tikai sākotnējā pamatideja.
Pēc Sokoļska daudzi režisori atteicās no šīs multfilmas veidošanas, uzskatot to par pārāk primitīvu un seklu. Tikai Vjačeslavs Kotjonočkins saskatīta tajā visā perspektīvu un ķērās pie darba. Mazā pozitīvā Zaķēna tēls viņam izdevās uzreiz, taču Vilka tēla izveide radīja grūtības.
Kotjonočkins vēlējās lai Vilku ieskaņotu Vladimirs Visockis. Arī Visockim šī ideja patika, viņš par sacerēja dziesmu Vilkam, Diemžēl cenzūra aizliedza Visocki un tā par Vilku kļuva Anatolijs Papanovs. Par Zaķa lomas ieskaņotāju, bez nekādiem citiem variantiem, izvēlējās Klāru Rumjanovu.
Jau pēc pirmās sērijas pirmizrādes multfilma kļuva ļoti populāra. Sākot ar 1969. gadu, ik pēc gada iznāca jauna sērija. Dažas reizes Kotjonočkins vēlējās noslēgt šo seriālu, taču piekāpās skatītāju lūgumiem to turpināt.
Šis multfilmu seriāls bija kā savdabīga to laiku kinohronika, Vilks ar Zaķi izdzīvoja padomju pilsoņu ikdienas dzīvi: izklaidējās Lunaparkā, gaja uz cirku, vizinājās ar tvaikoni, apmeklēja koncertus un sportoja.
Arī slavenā frāze neradās uzreiz.. Tika apspriesti varianti: «Ну, подожди!», «Ну, погодите!»… Te pēkšņi Felikss Kamovs iesaucās: «Ну, погоди!»
P
Pēc kāda laika Felikss Kamovs pārcēlas uz Izraēlu (tas bija pielīdzināms dzimtenes nodevībai), vietējā priekšniecība pārapdrošinot sevi seriālu slēdza, taču, kad Kremļa iemītnieki sāka interesēties, kur palicis šis seriāls, tad drīzi vien tas atkal tika atsākts.
Šaja seriālā skan daudzas 1960 -1980os gados populāras estrādes melodijas, kuras ņemtas no Vissavienības radio fonotēkas un pat no režisoru personiskajām skaņuplašu kolekcijām: Alla Pugačova, Šiku Buarke, Gerbs Alerts, M.A. Rimskis-Korsakovs, Digital Emotion, Bils Heilijs, Džeimss Lasts, Pesņari, Zemļjaņe, Edīte Pjeha, Muslims Magomajevs un daudzi citi..
Tituldziesma, kas skan katras sērijas ievadā ir ungāru melodija "Vizisi" (Ūdensslēpes) Mūzikas autors: Deaks Tamašs, melodiju izpilda ansamblis Harmonija
Pēc Papanova nāves atkal sakās runas par seriāla slēgšanu, taču risinājums tika rasts pateicoties tam, ka rūpīgi bija saglabāti visi viņa balss ieraksti un turpmāko sēriju skaņuceliņi tika veidoti no jau esošajiem ierakstiem..
2012. multfilmu seriāls "Ну, погоди!» tika iekļauts Krievijas kultūras mantojumā.
Tev patiks šie raksti
