Nemaz tik pareizi un kārtīgi mūsu vecāki nav bijuši jaunībā. Padomijas gadi tikai lika viņiem meklēt mazliet savādākus līdzekļus, lai ķertu "kaifu".
Mazliet parunājoties ar radiniekiem, tādas lietas nāca augšā...
Baudiet.....
Sākot no bērnības nedarbiem, līdz kaifa ķeršanai jaunībā.
ja liksies interesanti, centīšos izvilkt vēl stāstiņus. ...
Kad vecāki bija aizbraukuši uz teātri, mazie izdomāja vārīt gotiņas. Tad nu kaimiņu Pēteris atnesa spaini ar pienu, Anniņa 10 kg cukura (viņa nezināja, kas ir deficīts) un pie manas mammas lielā (cik sapratu- tūristu) katlā vārīja vairākas stundas. Tie , kas to darījuši zina, ka vispirms veidojas iebiezinātā piena konsistence, tad vēl pēc stundām- brūngana masa, kas atdziestot mazliet sacietē. Rezultātā- spainis gotiņkonfekšu masas un dusmīgi vecāki.
Kaimiņš bija izdomājis, ka būtu interesanti mazliet palaizīt kaktusu. Tieši to pašu adataināko, ko varēja atrast. Lieki teikt, ka visa mēle ar adatām, kuras nevar redzēt un praktiski dabūt ārā. Viņa māte bija izdomājusi visai brutālu soda veidu- mēli norīvēt ar frotē dvieli, lai dabūtu adatas nost.
Onkulis dienēja armijā. Kā zināms, tad kādu laiku bija ieviests t.s. "sausais"- bet nu čaļiem gribās- tad nu klīda baumas, ka itin labi var apreibināties ar zobu pastu. Recepte- zobu pastas tūbiņu izspiež visu un atšķaida ar glāzi ūdens. šo visu izdzer. Sekas? NU visai interesantas- vemšana, caureja, slikta dūša. Vai izdevās noķert kaifu- vēsture klusē.
Zābaku smēre izrādās tik pat laba kā pāris šoti- tā vismaz domāja pāris padomju studenti. Recepte- melno (cita neder) pastu uzsmērē uz maizes. Pagaida līdz iesūcas, lieko noņem nost. ēd ar gardu muti un gaida pasaku feju, kas aizvedīs fantāziju ceļojumā. Par šito gan saka, ka strādā....
