Ha hā, neesmu vēl gluži auksta, vēl spēju kaut ko uzcept.
Neveiklas situācijas un kā tādās rīkoties20
685
11
Kad kāds tavam telefonam izrauj austiņu vadu.
Ar šo droši vien ikkatrs no mums ir sastapies ne reizi vien. Turklāt lielais cūcības likums visu izplāno tā, ka tieši tajā brīdī skan visapkaunojošākā dziesma, kas ir tavā playlistē. Likums paredz arī to, ka tas notiks sabiedriskā vietā, vai tā būtu autobusa pietura, klase, darba vieta, baznīca vai tramvajs. Kad austiņas tiek izrautas, tava telefona skaņa ir tik skaļa, it kā tu ar skaņu censtos kādu novākt. Un visi tā arī uz tevi skatās – kā uz sērijveida slepkavu ar asiņainu nazi rokā. Nav jau izslēgts, ka visiem pēkšņi iepatiksies Justin Bieber – Baby, bet kas zina... lai vai kā, šādā situācijā vienīgā izeja – izlikties, ka viss notiek tieši tā kā paraudzēts.
Kad tevi pieķer brīdī kad urbini degunu.
Būsim atklāti, to dara visi, ja ne atklāti, tad slepus. Un nevajag liegties, es jūs tāpat izsekoju. Iedomājies, tu esi gandrīz līdz elkonim savā labajā nāsī, kad tavā istabā lēni ieslīd tavs labākais draugs. Saprotams, ka nepaspēsi laikus sakārtoties, tāpēc vienīgais risinājums – izliecies, ka viss ir visideālākajā kārtībā. Ka tikai vēlējies pakasīt deguna iekšpusi. Tas strādā divos gadījumos no pieciem. Pārējos gadījumos uz tevi tikai skatās kā uz frīku. Bet nekas, vienmēr ir iespēja pārvākties un sākt jaunu dzīvi.
Kad kāds tev izsaka komplimentu, bet tu nezini, tas ir sarkasms vai nav.
Iedomājies, tu esi uzvilcis savu visvecāko havajiešu kreklu, kura puķes pamazām pārvēršas par baisiem galvaskausiem, bet kāda tava paziņa pēkšņi saka: „Jauks krekls! Kur tu tādu izraki?”. „LAMATAS!” tavas smadzenes auro. „Varbūt viņam taisnība?” šaubās tava stila izjūta. „Erghh... mans iet ēst.” Visu samaitā tavas balss saites. Labākais ko vari darīt, ja tev ir sešpaka – piemiedz ar aci un saki „Man ir sešpaka!”. Bet ja nav tad rīkojies šādi – piemiedz abas acis un saki „Man ir pumpas!”
(Un mans mīļākais)
Kad tavi vecāki tev liek izklaidēt viņu paziņas
Tevi vecāki iziet no istabas un atstāj tevi vienu ar VIŅIEM uz piecām minūtēm lai uzvārītu kafiju un paņemtu cepumus ar šokolādes skaidiņām (mmm). Tad tavas smadzenes dod komandu tavām plaukstām, lai tās sāk svīst, komanda nekavējoties tiek izpildīta, bet tev no tā labāk nekļūst. VIŅI skatās uz tevi un tu uz viņiem, un tev liekas, ka kaut kas tomēr ir jāsaka. Tāpēc tu saki pirmo kas ienāk prātā „Šī ir mūsu dzīvojamā istaba. Te mēs dzīvojam. Atvainojiet, es izskriešu!”. Un tad tu veiksmīgi pamet istabu – smadzenes apsveic pārējo organismu ar lieliskajiem panākumiem!
Tev patiks šie raksti
