Stāsts par Kārli...
Viņu sauc Kārlis Bērziņš, Kārļa dēls( tēls izdomāts). Dzīvo Kārļu pagastā, Kārļu ielā ar mājas nosaukumu Kārļi. Viņam bija viens dēls-viņu nosauca par Kārli junioru. Viņam bija mašīna- padomju laiku Moskvičš , kuram bija reāla iesauka Kārlītis. Viņam bija arī kaimiņš vārdā Kārlis, kurš dzīvoja Kārļu ielā 10 un interesanti ir tas, ka viņa brālēnu sauc Kārlis. Tad Kārlim Bērziņam saplīsa ūdenstruba un meistaru, kas to salaboja arī cauc Kārlis,bet par elektrību gādāja projektēšanas firma” Kārlis”(starp citu reāla tāda ir). Toties Kārlis Bērziņš arī strādāja, cik vien spēja un to viņš darīja Zemnieku saimniecībā ar nosaukumu Z/S Kārļi. Zemnieku saimniecību tādeļ tā nosauca, jo īpašnieku sauc Kārlis un arī tas kā kārtīgs cilvēks ielika savam vienīgajam dēlam vārdu Kārlis, kā jau krietnās ģimenēs, lai atcerētos vēlāk savu tēvu. Kad Kārlis Bērziņš bija pusdienu nostrādājais tajā zemnieku saimniecībā un pusdienās viņš brauca uz krogu un krogu sauca’’ Pie Kārļa”. Viņam ļoti garšoja, viņam speciālo ,pēc pasūtījuma gatavotā zupa ar nosaukumu Kārļa zupa, kur tika gatavota tā, ka frikadeles tika ieliktas biešu zupā un Kārlim tā zupa ļoti garšoja, tikai citiem gan nē. Tā kā Latvijā ir reģistrēti 7339 Kārļi mūsu kārlis Bērziņš ierosināja, lai Latvijā būtu Kārļu diena. Tā pat kā Mārtiņi , Miķeļi un Jāņi un Pēteri, Bet to Saeima noraidīja vienkāŗši tādeļ, Ka Saeimā nav neviena Kārļā, tā vismaz domāja Kārlis Bērziņš. Bet ar to Kārlis neapstājās viņš arī zvanīja uz prezidenta kanceleju un gribēja panākt lai mēnesi decembris pārsauktu par Kārļembri, Pamatojot ar to, ka valsts prezidents bija Kārlis Ulmanis un jāizrāda cieņa. Lai gan Kārlis bērziņš jau īstenībā to gribēja sevis dēļ, lai būtu ziemassvētku dziesmas par Kārļveci un sniegbaltīti un protams mazajiem rūķīšiem Kārļīšiem.
/A.V/ 06.2023.
