Kāpēc man tā neiet? - 21. daļa20

Mamma nopirka man t-kreklu. Uz viņa rakstīts "Jūras kājnieka draudzene". Es esmu 16 gadus vecs čalis. Mana mamma māk runāt un lasīt tikai Spāņu valodā.

Nokritu pa trepēm, pēc tam - taisni ar seju uz betona. Skrēju uz filozofijas kabinetu. Man bija jāpasniedz lekcija jeb prezentācija par to, ka mums visiem vajag apstāties un neskriet cauri dzīvei.

Redzēju, ka kāds vīrietis rāda uz mani un saka: "MMM! Vot tas ir tas, ko gribu!" Jutos aizvainota, tāpēc piegāju pateicu, ka tas bija rupji no viņa puses. Mja, īstenībā viņš bija domājis čīzburgeru, kas bija viesmīlei, man aiz muguras.

Mani uzaicināja palikt meitene, kurā esmu diez ko saķēries uz 2 nedēļām Eiropā. Viņa pat samaksās par biļetēm un visiem pārējiem izdevumiem. Tāpēc, ka es esmu tik īpašs draugs un viņa grib, lai es iepazīstos ar viņas līgavaini.

Bija darba ekskursija pa koledžas teritoriju. Pie manis pieskrēja viens draugs un teica, lai neiestājos šeit, jo zālīte baigi dārgā un aizgāja prom. Redzēju, ka nāca atpakaļ, nodomāju, ka teiks, ka pajokoja. Nē, viņš teica: "Nē, nē. Zālīte te var dabūt pa lēto." Darba arī man vairāk nav.

Atklāju no kurienes nāk tā briesmīgā smaka. Virtuvē. Trauku mazgājamā mašīnā bija iemetusies beigta žurka. Nepamanījis to iepriekš, no tiem pašiem traukiem es ēdu.

Beidzot bija tikšanās ar savu īsto māti, kuru nebiju saticis visu savu mūžu. Viņa nozaga manu maku.

Vienā ballītē spēlējām pudeles griešanu. Bija meitenes, kuru es mīlēju visu mūžu, kārta. Viņa atteicās man iedot buču, ar attaisnojumu, ka neko īpašu šonakt negrib darīt. Pēc kāda laiciņa viņa jau bija pārgulējusi ar manu labāko draugu, kuru viņa redzēja pirmo reizi mūžā.