Bez zinātnes intuīcijas, ka „tam jābūt iekārtotam tieši tā”, pasaulē nebūtu neprātīgu teoriju un arī lielu atklājumu. Tāpēc zinātniekiem bieži nākas pieņemt daudzas hipotēzes un pat ticēt tām. Dižie prāti reizēm patiesumu uzmin, vēl pirms tā kļūst par faktu vai argumentu. Lielais filozofs Denī Didro šo spēju nosaucis par „pareģošanas guru”. Izrādās, ka pasaules zinātnes autoritātes nekaunas ticēt pat tādām lietām, kas pirmajā acu uzmetumā liekas pilnīgi neticamas.
Tic, bet nevar pierādīt.24
471
0
Intelektuālā evolūcija radīs Solaris.
Krievijas zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Gerontoloģijas ZPI direktors Vladimirs Šabaļins: „Pašlaik bioloģisku evolūciju nomaina intelektuālā. Smadzenes – lūk, kas tagad interesē dabu. Tā ieinteresēta smadzeņu attīstība un pilnveidošanā. Lai mēs spētu attīstīt savas smadzenes, evolūcija sniedz unikālu iespēju: novecot vēlāk. Mūsdienās 45 gadus vecs cilvēks ir jauns, lai gan agrākos laikos šajā vecumā jau tika uzskatīts par večuku. Un arī vecākās grupas – no 60 līdz 90 gadiem pieaug 4-5 reizes ātrāk nekā kopējais planētas iedzīvotāju skaits. Tieši viņi ir attīstītu smadzeņu, intelekta un pieredzes īpašnieki, un tādā veidā evolūcija izrāda savu ieinteresētību cilvēces intelektuālo īpašību kvalitatīvā attīstībā. Domāju, ka nākotnē smadzenes saplūdīs ar datoru, bet mēs kļūsim par biorobotiem. Intelektuālās evolūcijas iznākumā radīsies būtnes, kas nebūs līdzīgas patlaban pazīstamajiem bioloģiskajiem tipiem. Nākotnē varbūt radīsies Solaris – domājošs planētas okeāns. Gluži kā fantasta Staņislava Lema romānā. Intelektuālā matērija saplūdīs vienotā biosfēru vadošā orgānā.”
Īsta mīlestība pastāv.
Teksasas universitātes Psiholoģijas fakultātes profesors, ģimenes stratēģijas un cilvēka evolūcijas psiholoģijas speciālists Deivids Bass: „Es ticu mīlestībai. 20 gadus esmu pētījis attiecības – no asprātīgiem paņēmieniem, ar ko vīrieši un sievietes viens ar otru manipulē, līdz seksuālās nodevības velnišķīgajām formām. Taču cilvēka dabas tumšās puses nav sagrāvušas manu ticību īstai mīlestībai. Tā sastopama reti un tikai nedaudziem izdevies to piedzīvot. „Parastās” mīlestības ceļi ir iestaigāti un tās pazīmes visiem labi zināmas: hipnotiska pievilkšanās, aizrautība ar mīļotā tēlu, seksuālā kaisle. Taču īsta mīlestība ir citāda: to grūti formulēt, tai nekāda zinātnes mēraukla nav piemērota, tāpat tā izvairās no jebkuriem standartiem.”
Dievs met kauliņus…
Stenforda universitātes teorētiskās fizikas profesors, grāmatas „Ievads melno caurumu teorijā” autors Leonards Saskinds: „Ja metīšu monētu miljonu reižu, tad pilnīgi noteikti viena un tā pati monētas puse miljonu reižu neuzkritīs. Esmu absolūti pārliecināts, ka lielo skaitļu likumi jeb varbūtības teorija nostrādās. Uz šiem likumiem balstās visa zinātne. Taču – es to nevaru pierādīt, un patiesībā man nav ne mazākās nojausmas, ka šie likumi darbojas. Varbūt tieši tāpēc Einšteins teicis: „Dievs kauliņu spēlēs nepiedalās.” Izskatās, ka Dievs tos kauliņus tomēr met gan…”
Autors: Foto: Murray Ballard
Iesaldējot ķermeni kļūst nemirstīgs.
Biofiziķis, Krievijā pirmās krioglabātuves direktors Igors Artjuhovs: „ Par vienu no paņēmieniem, kā iegūt nemirstību, kļūs krionika – mirstīgo atlieku sasaldēšana. Šobrīd krioglabātuvēs atrodas apmēram 200 ķermeņi, tostarp 20 – Krievijā. Galvenais – sagaidīt līķu atsaldēšanas pareizas tehnoloģijas izstrādi, jo tad viņi atgriežas dzīvē kā pilnīgi veseli cilvēki. Šajā sakarā ceram uz nanomedicīnu: ķermenī ievadītie mikroroboti spēs pilnībā atjaunot ķermeņa un smadzeņu šūnas.”
Ģēnija klona nebūs.
Mēs nekad nespēsim izgatavot savus klonus. Iemesls: Cilvēks patiesībā ir ģenētiskas un daudzu vides faktoru mijiedarbības rezultāts. Piemēram, mēs varam izveidot pilnīgu precīzu Mocarta gēnu kopiju, ja vien atradīsim viņa kaulu atliekas. Taču atkārtot viņa dzīves gājumu no bērnības izslimotā plaušu karsoņa līdz pirmajai mīlestībai nekad neizdosies. Par ģenialitātes „krātuves” saturu kļūst daži sīkumi. Tāpat neizdosies radīt arī jebkura cita cilvēka simtprocentīgu dubultnieku. Tāpēc no klonēšanas idejas cilvēce atteiksies. Klonēs tikai dzīvniekus – lai iegūtu pienu un gaļu…
Jādzīvo nevis tagadnē ,bet…
Esmu vienmēr uzskatījis, bet nespēju pierādīt, ka lozungi „te un tagad”, „jādzīvo šodienai” ir maldīgi. Gluži otrādi – galvenais ir tas, kas bijis „pirms” un kas būs „pēc”. Būtiskas ir atmiņas par to, nevis pats mirklis. Vācu valodā ir vārds Vorfreude, kas nenozīmē tikai labsajūtu. Drīzāk tas ir mirklis pirms prieka, tā teikt, pirmslaime. Kad mirklis jau pagājis, acumirklī paliek vien atmiņas. Tāpēc – dzīvojat cerībā, sapņojiet par to, kas vēl nav noticis! Zinātniekiem mēdz būt arī pilnīgi pretēji un tikpat nepieradināmi viedokļi.
Par Visumu.
Ir daudz iemeslu, kas liek ticēt Visuma bezgalībai. Jā tā, tas sastāv no bezgalīga daudzumu reģionu, kas līdzīgi mūsējam. Tāds secinājums mūsu civilizācijai liedz pretendēt uz unikalitāti. Tādu kā mēs Visuma bezgalībā ir vesels bezgalību lērums. Pols Steinhards teica: „ Esmu pārliecināts, ka mūsu Visums nav radīts nejauši. Tā dzīvību vada nemainīgi fizikas likumi, kas ir kādas vienotas teritorijas atsevišķi gadījumi. Tādējādi pasaules uzbūve ir ļoti vienkārša un nav iemesla izdomāt bezgalīgu daudzumu dažādu šķirņu visumu tikai tāpēc, lai izskaidrotu viena vienīga Visuma uzbūvi…”
Par laiku.
Marseļas universitātes fizikas profesors Karlo Rovelli: „Esmu absolūti pārliecināts: laiks vispār neeksistē. Cilvēce to izdomājusi kā ērtu, bet slidenu ierobežojumu. Tā ir maldināšana, ko mūsu prāts izmanto, lai kaut nedaudz sakārtotu realitāti.” Es ticu laika eksistencei, ticu cēloņsakarībām. Apšaubu, ka pirms Lielā sprādziena nekāda laika nav bijis. Manuprāt, mūsu vēsture sākusies jau ilgi pirms tam.
Par apziņu.
Tafta universitātes kognitīvo pētījumu centra direktors, filozofijas doktors Daniels Denets: „Es ticu, bet pagaidām nevaru pierādīt, ka cilvēka valodas spējas (gan mutiski, gan rakstveidā) ir apziņas nepieciešams priekšnoteikums. Tātad dzīvniekiem un bērniem, kas vēl neprot runāt, apziņa nepiemīt. Citiem vārdiem – viņi nav spējīgi ciest vai izjust labpatiku, nevar uzkrāt pieredzi un to intelektuāli apdomāt.
Alans Andersons: „Ticu, ka bitēm, tauriņiem un prusakiem ir apziņa, tie spēj pārdzīvot stresu un no tā pat nomirt. Protams, viņu apziņa nav tāda pati kā cilvēkam. Visdrīzāk, ka pasaule ir pilna ar visdažādākajiem apziņas veidiem. Es par apziņu saucu izjūtu, ar kādu redzam pasauli un tās savstarpējās sakritības.”
Tev patiks šie raksti
...
