Kā amerikāņi 60.gados Kalifornijā būvēja "Melno Strazdu" jeb Blackbird. Ātrākā un visaugstāk lidojošā, pilotējamā lidmašīna pasaulē, kuras ātruma rekords (3528,1km/h) ir nemainīgs jau 39 gadus (attiecīgi no 1976. gada 28.jūlija)! Iespaidīgi, ne? Vēl šodien tā tiek uzskatīta par labāko no labākajiem, ņemot vērā konkrētajā brīdī pieejamās tehnoloģijas.
Bet nu tagad, labprāt, pievērstos pie paša raksta satura par šo, ASV Gaisa spēkiem paredzēto lidaparātu.
Te ir apkopotas dažas bildes, lai gūtu ieskatu par to, kā 20.gs. 60.gados ASV zinātnieki un inženieri sanāca kopā, izstrādāja un uzbūvēja Blackbird jeb SR-71 spiegu lidmašīnu. Lieki piebilst, ka par šo lidaparātu eksistenci zināja vien retais.
SR-71 ir plaša diapazona uztveršanas, strātēģiskās izlūkošanas lidmašīna. Trīs tipu SR-71 (A, B un C) būvēti Bērbenkā, Kalifornijā.
Lidmašīnas tika būvētas amerikāņu aviācijas uzņēmumā "Lockheed", zem nosaukuma "Melnais projekts" - augstākās slepenības militārās aizsardzības valdības projekts
Zinātnieki izstrādāja SR-71 pēc augstākās klases rasējumiem, krāsojumam izmantojot tumšas krāsas, kas ļoti labi darbojās kā kamuflāža.
Lai lidaparāts izturētu lidojumus, kuri sasniedza teju 3 indeksu atzīmi (2,88) pēc Maha ātruma* mērīšanas metodes, bija jānodrošina augstas izturības un kvalitātes materiālu izmantošana šo lidaparātu būvniecībā, sākot ar korpusa materiālu, augstas temperatūras degvielu un beidzot ar tādiem materiāliem kā līmes, smērvielas, elektroinstalācijas un citiem komponentiem.
*Mahs ir ātruma mērīšanas metode, kura aprēķināšanai, pamatā, izmanto skaņas ātrumu. Tā kā skaņas ātrums ir dažāds, atkarībā no apstākļiem, tad Maha aprēķināšanai vienmēr izmanto konstantus lielumus: +20C sausā gaisā, jūras līmenī. Mahu parasti izmanto aviācijā un kosmosa izpētē.
Rakstot par Blackbird nevar nepieminēt arī vienu no atpazīstamākajiem inženieriem, kas tika piesaistīti šim projektam - Klārens Džonsons, kurš izstrādāja un ieviesa projektā vairākas inovatīvas dizaina koncepcijas.
SR-71 bija dizainēts, lai tas būtu nemanāms un kluss gaisa izlūkošanas lidaparāts, kas ir kalpojis kā piemērs jaunāko un modernāko izlūkošanas lidmašīnu dizaineriem un inženieriem.
Blackbird kalpoja ASV gaisa spēkiem kopš 1964.gada līdz 1998.gadam. Šo gadu laikā tika uzbūvēti 32 "Melnie strazdi", no kuriem 12 lidaparāti bija iesaistīti dažādos negadījumos gan gaisā, gan uz sauszemes, tomēr, neviens no šiem negadījumiem netiek saistīts ar ienaidnieku līdzdalību. Pēc tā var spriest, ka šie lidaparāti, tiešām bija ienaidniekam neredzami.
Izlūkošanu misiju laikā SR-71 lidoja lielā ātrumā un augstumā, lai tie nebūtu pamanāmi gaisa telpas radariem. Ja tika raidītājos uztverta kādas zeme-gaiss raķetes palaišana, rīcības plāns bija pavisam vienkāršs - paātrināties, tādējādi aizlidojot prom un izvairoties no sadursmes ar palaisto raķeti.
*Attēlā - SR-71 treniņlidojums virs Sjerranevadas kalniem 1994.gadā.
Aptuveni 93% no lidmašīnas korpusa tika izgatavots no titāna sakausējumiem, kas ļāva šiem lidaparātiem pārvietoties augstu un ātri. Lidmašīnas titāna korpuss spēja izturēt temperatūru līdz pat +482C.
Lidošana 24 kilometru (80 000 pēdu) augstumā nozīmē, ka ir lidotāji nespēja izmantot standarta skābekļa maskas, ko izmantoja līdz 13 km augstumam, tāpēc tika radīti speciāla spiediena pielāgošanas kostīmi.
1976. gadā tika uzstādīts ne tikai ātruma rekords (minēts augstāk), bet arī augstuma rekords - sasniedzot 25,93 kilometru augstumu (85 069 pēdas).
1964.gada 24.jūlijā toreizējais ASV prezidents Lindons Beinss Džonsons publiski paziņoja, par Lockheed SR-71 programmas eksistenci (neko vairāk, lieki piebilst, ka diži daudz nevienam tajā laikā tas neko neizteica).
Pirmais lidojums notika tā paša gada 22.decembrī un lielākā gaisa kuģu piegāde notika1966.gadā.
Blakbird rasējumi.
*Attēlā SR-71 lidaparāta uzpilde ar degvielu no gaisa tankera KC-135Q, 1983.gadā.
Lidaparātu uzpildīšana gaisā ļāva šiem lidaparātiem veikt ilgus un tālus lidojumus, jo nebija jālido atpakaļ uz bāzi, lai uzpildītu degvielu.
1974.gada 1.septembrī SR-71 piloti - majors Džeims Salivans un Noels Vidfīls uzstādīja arī rekordu par tālāk un ātrāk veikto Transatlantijas lidojumu - attālumu no Ņujorkas līdz Londonai (5570,79 kilometri) veicot 1 stundā 54 minūtēs un 56,4 sekundēs (1:54'56"4), lidojot ar ātrumu 2098,027 km/h.
Salīdzinājumam, ātrākie komerciālie lidojumi šajā attālumā ir veikti 2 stundās 52 minūtēs (Concorde) un 6 stundās 15 minūtēs (Boeing 747).
Par šo lidaparātu varētu uzrakstīt daudz vairāk... Piemēram dzinēji kas ir unikāli un vienīgie kombinētie dzinēji poasaulē, kuri līdz virskaņas ātrumam darbojās, kā parasts reaktīvais dzinējs, bet sasniedzot virskaņu tie strādāja jau ka Ramjet dzinēji (jeb taisnplūsmas reaktīvie dzinēji) Kā arī degvielas tvertnes, kuras, būtībā bija cauras, lai lidmašīnai uzkarstot šuves aizvērtos...
Šis ir ļoti intresants lidaparāts....
bij zināma. viena no ātrākajam lidmašīnām pasaulē, toreiz pati ātrākā. faktiski arī grūti nonest.
uzraksti nākamo par Auroru 
...interesanti ko amerikāņi pašlaik slepenībā būvē, ne velti viņiem ir tik milzīgs budžets tieši militārajiem projektiem un slepenajām vajadzībām...gan jau pēc 20-30 gadiem uzzināsim
Titānu iepirka CIB caur ofšoru kompānijām...
Efektīvi dzinēji dēļ tā ka tie bija taisnplūdes reaktīvie dzinēji, kas nozīmē ka dzinējs iztika bez kompresoriem, respektīvi gais pats iplūda degkamerā jau zem spiediena tur tam piemaisīja klāt degvielu un to aizdedzināja.
