Kāds tavā klātbūtnē spēlējas ar grozāmgrāpsli (fidžetu) un tas tevi kaitina, iespējams, tik ļoti, ka to nevar izturēt. Kāpēc? Saskaņā ar pirmo pētījumu par šo fenomenu, tas, ka tevi kaitina spēlēšanās ar grozamgrābsli, ir ļoti izplatīta parādība, un tā saucas misokinēzija jeb naids pret kustību.
Iepriekš šis fenomens nav īpaši pētīts, bet ir pamanīts pētījumos par misofoniju. Cilvēki ar misofoniju nevar izturēt noteiktas skaņas, kas atkārtojas.
Kā tas ir paskaidrots Kanādas Britu Kolumbijas Universitātes pētījumā, tad "[Misokinēzija] tiek definēta kā spēcīga negatīva afektīva vai emocionāla reakcija uz kādas mazas un atkārtotas kustību novērošanu, piemēram, redzot kādu bezjēdzīgi spēlējamies ar grozāmgrāpsli"
Pētniekiem veicot šo pētījumu, tika konstatēts, ka tā ir izplatīta parādība, kas ietekmē daudzus cilvēkus. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 4100 dalībnieku. No tiem viena trešdaļa ziņoja par lielāku vai mazāku aizkaitināmību, ko izraisa citu spēlēšanās ar grozāmgrāpsli.
Kā atzīmē pētījuma autors Sumēts Džsvals tad,
"Šie rezultāti apstiprina secinājumus, ka jutība pret misokinēziju nav parādība, kas aprobežojas vien ar klīniskām populācijām, bet drīzāk ir ierasta parādība un līdz šim nepietiekami atzīta sociāla problēma, ar kuru daudziem vajag saskarties sabiedrībā."
Analizējot iegūtos rezultātus tika konstatēts, kas dažreiz misokinēziju pavada arī misofonija. Dažiem cilvēkiem misokinēzija var būt tik ļoti izteikta, ka tas var kļūt par iemeslu, lai ierobežotu sociālās aktivitātes.
Kā pastāstīja cits pētījuma autors Tods Hendijs, tad doma par šādu pētījumu radās, kad viņa draudzene esot atzinusies, ka viņu ļoti kaitina, kad Tods spēlējoties ar grozāmgrāpsli. Viņu kā kognitīvo neirozinātnieku esot ieinteresējis saprast, kas tajā mirklī notiek ar smadzenēm.
Tomēr. Kāpēc spēlēšanās ar grozāmgrāpsli ir tik kaitinošana?
Pētījumā tika apskatīta iespējamība, ka misokinēziju izraisa paaugstināta redzes-uzmanības jutība, tomēr iegūtie rezultāti bija nepārliecinoši. Saistība starp refleksīviem redzes uzmanības mehānismiem un misokinēziju netika atklāta. Vienkāršāk sakot, tu nekļūsti aizkaitināts tāpēc, ka redzi grozāmgrāpsli griežamies.
Pētnieku pieņēmums, ko viņi vēlās turpināt tālākajos pētījumos, ir par spoguļneironu iesaisti procesā. Cilvēki, redzot citu sāpēs, var tāpat izjust dikomfortu, tas viss pateicoties spoguļneironiem. Tie, kam patīk spēlēties ar grozamgrāpsli, parasti izjūt zināmu stresu un cilvēki ar misokinēziju tāpat var sākt sajust svešu cilvēku stresu, kas tad var arī kļūt par avotu kairinājumam.
Kas tieši notiek ar cilvēkiem, kuri izjūt misokinēziju, tiks pētīts turpmākos pētījumos, bet viens ir skaidrs, ka šis neparastais fenomens ir krietni izplatītāks nekā mēs iedomājamies.
Ja tu ciet no misokinēzijas, atceries, tu neesi viens un tas patiešām notiek.
Norāde uz pētījumu ir atrodama raksta atsaucē.
