Sveiki spoki! Šis ir mans pirmais raksts, un nolēmu uzrakstīt ko pavisam neitrālu par saviem telefoniem kādi man ir bijuši!!!!
Manu telefonu evolūcija....10
54
2
Mans pirmais telefons. Ericsson GH197
Savu pirmo telefonu es nopirku 2000. gada rudenī. Tas bija Ericsson GH197. Īsts klucis. Samaksāju toreiz no savas stipendijas vesalus 15Ls. Protams tad nopirku sev priekšapmaksas karti Zelta Zivtiņa.... Tas bija diezgan isturīgs telefons, jo nokrita no trešā stāva skolas vestibilā uz flīzētas grīdas, bet tam atdalijās tikai akumulators. Pieliku atpakaļ akumulatoru un tad turpināja darboties.... Tad man viņš iekrita peļķē no kabatas, izcēlu no ūdens, tas protams izslēdzās. Noliku to žāvēties, ieslēdzu un tas vienalga turpināja darboties, tikai SIM karte gan nobeidzās, jo parādijās uzraksts CARD BLOCKED. Nopirku jaunu ZZ karti un dzīvoju ar to tālāk... Bet bija viena problēma - tas bija bateriju rīma..... Baterija turēja knapi dienu un ja vēl kāds piezvanija tad pat ātrāk iztinās tā baterija... Gribējās ko labāku bet līdzekļi tam nebija....
Mans otrais telefons Siemens S15E
Nākošai telefons kuru iegādājos bija Siemens S15E. Izmēros tas diži neatpalika no iepriekšējā, bet bija ievērojami plānāks un vieglāks. Kā arī tam bija vairāk funkciju, un normālas melodijas tam laikam! Tas man bija vairāk kā gadu, man viņš ļoti patika. Bet bija viena problēma, viņš nepasēja īzti kabatā, it sevišķi darba kombinzona kabatā. Kad Sāku strādāt savā pirmajā darba vietā - Flīžu cehā es viņu nēsāju kombinzona priekšējā kabatā un tas bija pa pusei ārā no kabatas, tāpēc ķīmiski aktīvā vidē un tajos putekļos viņām sāka zust zona un sāka gļukot līdz beigās nomira pavisam. Remontēt man viņu ateicās, jo esot vēsture!!!
Te vēl no cita rakursa Siemens S15E
Siemens C45
Bet tā kā jau tas bija laiks kad telefons nebija jau vairs luksusa lieta bet bija nepieciešamība pēc tā sadzīvē, jo bija jau 2003. gads. Un tā kā gribējās jaunu bet uzreiz to nevarēju atļauties tad izdomāju paņemt mazcennieku ar pieslēgumu. Aizgāju uz Tele2 un paņēmu Siemens C45. Telefons kalpoja labi, baterija turēja teju nedēļu, bija iespējams ielādēt melodijas. Bija parocīgs, maziņš, viegls. Un varēja arī nomainīt vāciņus. Tās es ar viņu to pus otru gadu nostaigāju un gribēju atteikties no pieslēguma, bet Tele2 īsti negribēja, piedāvāja man visādus labumus, bet man kaut kā negribājās katru mēnesi bleķot par pieslēgumu es tomēr atteicos no pieslēguma un pārgāju uz ZZ.... Tā ar to telefonu es staigāju līdz man to darbā nozaga no kabatas ģērbtuvē kamēr dušā mazgājos. Bet par laimi es savu SIM karti atradu uz grīdas, jo garnadzis to bija paspējis izņemt un nomest...
Siemens MC60
Tā kā telefonu vajadzēja, bet naudas jaunam nepietika, mazcennieku ar pieslēgumu nagribējās ņemt, tad man draugs piedāvāja savu telefonu kuru viņam vairs nevajadzēja. Un tā atkal pa 15Ls es tiku pie Siemens MC60. Nedaudz apbružāts bija, bet kad tam nopirku jaunus vāciņus un pogas tad tas bija kā jauns!!!
Tam bija jau krāsainais displejs, polifoniskās melodijas un galvenais bija WAP internets... 
Varēja jau ar meitenēm draugos čatot!!Tas bija 2006. gada janvārī. Ar šo telefonu nostaigāju līdz 2007. gada decembrim kad viņš man vienkārši nomira - izdzisa un neslēdzās vairs iekšā... Aiznesu pie sava drauga kurš krāmējas ar telefoniem lai mēģina salabot, bet viņš man teica ka nav vērts, iedeva man pa 10Ls citu lietotu...
Siemens C75
Tā es tiku pie Siemens C75. kura korpuss bija diezgan apbružāts un nolietots, akumulators sēdās neiedomājamā atrumā.... Nopirku jaunu akumulatoru bet tas neko daudz nedeva.... Tā es ar viņu kādu mēnesi mocijos....
SonyEricsson K800i no aizmugures.
SonyEricsson K800i - kas no tā palicis pēc 5 gadu lietošanas....
Bet man jau sen bija dzimšanas dienas dāvana kuru nebiju saņēmis, jo mamma tak īrijā un dāvana arī bija tur... Mamma bija nopirkusi man Sony Ericsson K800i un tad 2008. gada janvārī es to dabūju. 'Tā izbeidzās mana Siemes telefonu ēra un sākās Sony Ericsson laikmets. Teikšu ka tas bija viens vareni labs aparāts. Tam bija laba kamera 3,2 megapikseļi. un citas ekstras....
Nokia2330c-2
Bet tad 2009. gada ziemā viņš sāka niķoties un nedarbojās visi taustiņi. Iedevu draugam lai aizved uz Rīgu pie kreisajiem meistariem kuri var ko salabot un tie nomainija tam tastatūras čipu un tad tas turpināja sarboties. Es uz dīleru serviscentriem nenesu telefonus remontā jo tur parasti tad to telefonu tie auni sabeidz pavisam un pasaka ka jāpērk ir jauns pie viņiem!!! Tie tā dara speciāli!!! Tāpēc labāk dot pagrīdniekiem remontā kuri ir fanātiķi uz tādām lietām!!! Bet mamma bija padzirdējusi ka mans telefons ir sabojājies un atsūtija man no īrijas jaunu Nokia2330c-2
Nokia2330c-2 no aizmugures
Bet kad saņēmu no remonta savu K800i tad protams lietoju to, jo Nokia nebija ar tik labu kameru un citām iespējām. Tā nokia bija tikai vienkāršs telefons, piezvanīt un saņemt SMS, neko vairāk. lai arī bija tam kamera, bet tā bija tik slikta ka labāk tad vispār neko nebildēt.... Tā jaunā nokia gulēja gkastītē kā rezerves telefons. Bet kabatā visu laiku bija K800i Pārcēlos uz dzīvi Vācijā vajadzēja vēlvienu telefonu jo bija vajadzīgs arī Vācijas nummurs tad es izvilku to mammas dāvināto Nokia 2330c-2 un lietoju to, bet K800i man bija latvijas ZZ karte. Tā es staigāju ar diviem telefoniem.... Bet tad šā gada oktobrī mans iemīļotais ar sirmu bārdu noaugušais telefoniņš K800i atkal sāka gļukot. Nedarbojās atkal taustiņi un sapratu ka te man to neviens neremontēs... Vajadzēja iegādāties jaunu.....
Tev patiks šie raksti
bet nu man patīk tas,ka daudz sarakstīji,man pašam noteikti arī sanāktu tās piecas lapas ;D 
