Kāpēc, ieelpojot hēlija gāzi, mainās balss?6

Ieelpojot hēliju, cilvēka balss mainās līdz nepazīšanai - tā vairāk atgādina pīles Donalda Daka pēkšķēšanu, nevis cilvēka runu . 

Kāpēc tā notiek ?

Kā rodas skaņa .

Skaņa veidojas, ja kādā vietā notiek svārstības . Tās ciešāk sablīvē gaisa molekulas .Kad tās atkal izretinās, iesvārstas blakus esošās, radot skaņas viļņus, kas virzas uz kāda ausīm .

Tagad iedomājies milzīgu cilvēku pūli, kas stāv, cieši saspiedušies cits pie cita . Ja pūļa aizmugurē stāvošais nolems kādu pagrūst, katrs nākamais pagrūdīs vēl kādu, un drīz vien viļņošanās pārņems visu pūli . Ja gadījumā tas būs dūšīgu, smagu cilvēku pūlis, tad ''iešūpot'' to būs daudz, daudz grūtāk . Savukārt, ja cilvēku vietā būs baloni, tad sakustināt šādu masu būs vieglāk par vieglu .

Vieglais hēlijs, smagais gaiss .

Izrādās, šo piemēru var attiecināt uz hēliju un gaisu . Hēliju varam salīdzināt ar piemērā minēto balonu masu . Savukārt gaiss ir septiņas reizes smagāks nekā hēlijs - tas varētu būt smago cilvēku pūlis . Tātad skaņas vilnis izplatās caur hēliju ātrāk nekā caur gaisu un ietrieksies ''smago cilvēku pūlī'' jeb gaisā, tāpēc skaņas viļņi mainās - līdzīgi kā ātrgaitas šoseja pēkšņi pārietu lēnākā posmā un mašīnas tajā ''sastrēgtu'' . Taču tā rezultātā skaņa nekļūst augstāka, kā varētu likties, bet gan mainās tās tembrs - samazinās zemo frekvenču īpatsvars un palielinās augsto frekvenču īpatsvars . Piemēram, dziedot dzirdamas tās pašas notis, tikai skaņa ir izkropļota .

Bīstami!

Eksperimentējot ar hēliju, jābūt uzmanīgam - nedrīkst ieelpot hēliju no balona, kurā tas iepildīts augstā spiedienā . Tāpat nedrīkst ieelpot hēliju vairākas reizes pēc kārtas, jo tad plaušās nenonāks dzīvības procesiem nepiecešams skābeklis un cilvēks var nosmakt . Un noteikti nedrīkst darīt tā, kā izdarīja divi zinātkāri amerikāņu studenti, kas ielīda milzīgā ar hēliju pildītā balonā un nosmaka . Viņiem gan par to pēc nāves piešķīra Darvina balvu .