Lilijas simbolika4

Baltās lilijas ornaments Senajā Ēģiptē bija attēlots jau pirms 4000 gadiem. Homērs savos darbos ir apjūsmojis liliju kā nevainības un cēluma simbolu. Lilijas bija arī Afrodītes rotas. Tās izmantoja dažādās ceremonijās dievnamu, piļu un cietokšņu izgreznošanai, kā arī upurēšanā dieviem. Lilijas ir attēlotas baznīcu svētbildēs, altāru segās, sienu, vāžu un fresku apgleznojumos. No seniem laikiem ir saglabājušies zīmējumi, kur Kristus ir piesists lilijai, kura simbolizē dzīvības koku vai krustu. Kristietības simbolikā ir attēlota nevainība, skaidrība un šķīstība. Tāpēc par Jaunavas Marijas ziediem kļuva tieši baltās lilijas. Lilijas sešu ziedlapu zieda forma atgādina gan kausu, gan kroni, tālab Marijas Debesu un cilvēku siržu valdnieces kronī mākslinieki ievij liliju ziedus, bet lilijas zieds no Kristus mutes (vārds) ir jāsaprot kā Kristus tiesneša simbols. Šekspīrs savulaik ir izteicis domu, ka zeltīt augstākās proves zeltu un izdaiļot liliju ir veltīga laika nosišana un smieklīga pārmērība, jo kas gan var būt patiesi daiļāks. Mirdzošs baltums, karaliska forma, reibinoša smarža. Dievu izredzētais zieds, kurā saskatīta gaismas, tīrības, nevainības, skaidrības, cēluma un karaliskuma simbolika. Lilijas bijušas gan monarhijas simbols, gan savulaik šī zīme Francijā tikusi iededzināta pērkamu sieviešu miesā.