Viktors strādāja ostā uz baržas (liellaivas), bet vēlāk nolēma, ka modernā, dinamiskā pasaule nav priekš viņa, tāpēc pametis visu devās uz Sibīrijas neapzīvotu mežu. Meklējot vientulību un saskaņu ar sevi, viņš sāka dzīvot nelielā būdiņā pie Jeņisejas upes krastiem. Viktors tā dzīvo jau 10 gadus, pārtiekot no upē noķertajām zivīm, un mežos ievāktajām ogām un sēnēm.
Īstenībā diezgan skumji, viņš visu laiku ir viens, nav ģimenes