- 1940. gada pavasaris: Osvencimā ierodas pirmie ieslodzītie un sāk izbūvēt koncentrācijas nometni Aušvica I. Rūdolfs Hoss kļūst par pirmo nometnes komandantu.
- 1941. gada 1. marts: SS vienību vadītājs Heinrihs Himlers apmeklē Aušvicu un pavēl paplašināt nometni. Aušvicai I jāspēj uzņemt 30 000 ieslodzīto, savukārt Aušvicai II (Birkenau) 100 000.
- 1941. gada augusts: Heinrihs Himlers pavēl sākt ebreju iznīcināšanu.
- 1941. gada septembris: pirmā ieslodzīto noindēšana, izmantojot Ciklonu B. Tiek nogalināti padomju karagūstekņi un 298 slimi Aušvicas ieslodzītie.
- 1941. gada 8. oktobris: sākas Aušvicas II (Birkenau) koncentrācijas nometnes celtniecība Bžezinskas ciematā.
- 1942. gada 20. janvāris: konferencē Berlīnē tiek pieņemts lēmums par masveida ebreju iznīcināšanas sākšanu.
- 1943. gada 22. marts – 25. jūnijs: tiek iedarbinātas četras jaunas krematorijas ar gāzes kamerām.
- 1943. gada 20. novembris: Aušvicas rekonstrukcija:
Aušvica I – galvenā nometne, vīriešu nometne;
Aušvica II (Birkenau) – sieviešu un vīriešu nometne, masu iznīcināšana gāzes kamerās;
Aušvica III – papildu nometne fabrikās, tādas kā Buna fabrika Monovicā.
- 1944. gada 2. maijs – 21. septembris: Ungārijas ebreju iznīcināšana – no 2. maija līdz 9. jūlijam no Ungārijas uz Aušvicu deportē 437 402 ebrejus.
- 1944. gada augusts: SS sāk nometņu likvidāciju.
- 1944. gada 10. oktobris: speciālās komandas (Sonderkommando) sacelšanās – ebreju ieslodzītie nodedzina 4. krematoriju.
- 1945. gada 17. janvāris: sākas Aušvicas un apkārtējo nometņu evakuācija. Visi ieslodzītie, kuri šķietami ir spējīgi pārvietoties, tiek nosūtīti Nāves maršā uz rietumiem. Pēdējā apgaitā nometnē tiek saskaitīti 66 020 cilvēki.
- 1945. gada 27. janvāris: Sarkanā armija ienāk Aušvicas teritorijā, kur atrod 5000 ieslodzīto.
tapat kaa Adolfam taa skjeit 
