Indonēzijas bērni riskē ar savām dzīvībām, lai katru dienu dotos uz skolu.
Citi tamlīdzīgi raksti -----> šeit
Ieteikšana draugiem nozīmē 10 cepumus Tev!
Indonēzijas bērni riskē ar savām dzīvībām, lai katru dienu dotos uz skolu.
Citi tamlīdzīgi raksti -----> šeit
Ieteikšana draugiem nozīmē 10 cepumus Tev!
Tilts tika uzbūvēts pilnībā dažādiem nolūkiem un tas nav paredzēts gājējiem vai riteņbraucējiem. Tilts bija paredzēts, lai transportētu ūdeni. Ūdens tek pa koka konstrukciju uz Indonēzijas ciematiem. Šis tilts ir vairāk nekā piecus kilometrus garš. Bērni braucot ar velosipēdu brauc pa dēļiem kas ir tikai divdesmit centimetrus plati. Bērni šo tiltu izmanto lai tiktu uz skolu, bet pieaugušie izmanto to lai dotos uz veikalu.
Abus ciemu vienīgais veikals atrodās sešu kilometru attālumā un vienīgasi ceļš pa kuru var tikt uz veikalu ir šis tilts. Arī bērneim no ciematiem šis ir vienīgais ceļš lai tiktu uz skolu. Tilts atrodās vairākus simtus metru augstumā no zemes.
Pat ja tas ir bīstami, viņi drīzāk izmanto nedrošo tiltu, nekā iet vairāk nekā divdesmit kilometrus līdz skolai vai veikalam. Pa šo tiltu katru dienu pārvietojas vairāk nekā desmit tūkstošu bērnu kas dodās uz skolu, un vairāk nekā desmit tūkstošu pieaugušo kas dodas uz veikalu.
Katru dienu uz ši tilta mirst vairāki desmitu Indonēzijas iedzīvotāju to starpā ir, gan bērnu, gan pieauguši. Vairākus mēnešus atpakaļ šī tilta daļa sabruka un tajā dienā nomira vairāk nekā simts bērni. Dēļ šī atgadijuma uz abiem ciematiem vairāk netecēja ūdens un vairākus mēnešus abi ciemati dzīvoja bez ūdens. Bet tagad tilts ir atjaunots un pa to atkal staigā bērni un piaugušie, un braukā riteņbraucēji. Tagad atkal abi ciemati ir apgādāti ar ūdeni.
Neskatoties uz to ka ir aizgājuši bojā vairāki simti Indonēzijā dzīvojošie bērnu cilvēki turpina iet un braukt ar velosipēdiem pa šo tiltu. Cilvēki atzīst ka viņiem ir bail, bet bailes viņus neatur no tilta šķērsošanas. Bērni saka ka viņi labāk šķērso piecus kilometrus garo tiltu nekā dodās uz skolu pa divdesmit kilometrus garu ceļu. Viņi atzīst ka ceļš būtu drošāks, bet viņi netaisās iet vai arī braukt ar velosipēdu pa ceļu kurš ir divdesmit kilometrus garš. Ik dienu bērni riskē ar savām dzīvībām lai mācītos, un pieaugušie riskē ar savām dzivībām lai nopirktu ko ēdamu tuvākajā veikalā.
Eh, un Latvijā, dažs labs sūdzās, ka vajag iet 200 m uz autobusa pieturu.
Kāpēc tur vispār vajag braukt ar riteni? 5 km ar kājām noiet nav nekāda traģēdija un nāvju būtu daudz mazāk.
Pie mums pilnīgi ar mietu tirliņus jādzen, lai, lielākoties, max 500 metrus ar kājiņām noietu... :D Ne velti ķīnieši, indieši u.t.t. sāk mūs visus apsteigt ekonomiskajos rādītājos :D
Ja jau tik daudzi mirst, tad tiešām nebūtu loģiski uzlikt kaut elementārākās drošības konstrukcijas? kaut vai divas stieples 50 un 100 cm augstumā abās pusēs kritušo skaitu samazinātu vismaz uz pusi. Līdzīgi kā tā mardziņa pie dēļiem. Bet varbūt valdība tādējādi dabiskā ceļā regulē iedzīvotāju skaitu valstī. Sick.
Latvieši čiikst, ka, piem, tajos "Meža kaķī" , "Tarzānā", vjg veel bistamak un tml. Lai gribeetaji padziivo tur, tad viņi vairs neko citu negribes, ka drošu Latviju.
Rakstā viens un tas pats teksts tiek pļūtīts vairākas reizes un vispaŗ liekas, ka puse tur ir piedomāta klāt. Mīnuss.
Es iedomājos kā man būtu pa šo tiltu jābrauc uz skolu. Ar bmx vispār būtu ekstrēmi lekt uz skolu ;DD
Man gan Latvijā riebjas,tas ka katru rītu jabrauc, saspiestai autobusā,ta vien liekas,ka bez kāda orgāna palikšu