Vai tu zināji, ka "Adidas" un "Puma" savā ziņā ir saistītas?
Uzzini arī par "asics" un "Nike".
Vai tu zināji, ka "Adidas" un "Puma" savā ziņā ir saistītas?
Uzzini arī par "asics" un "Nike".
"Adidas"
Ādolfs Daslers ar sporta apavu izgatavošanu sāka nodarboties mātes veļas mazgātavā Bavārijā pēc tam, kad atgriezās mājās no Pirmā pasaules kara. Vēlāk Ādolfam jeb Adi, kā viņu dēvēja tuvinieki, pievienojās jaunākais brālis Rūdolfs. Brāļi savu kopuzņēmumu nodēvēja par „Dassler Brothers Shoe Factory”. Tā kā elektrības padeve pilsētā nebija no labākajām, nereti ar pieejamo enerģijas jaudu nepietika, lai darbu pie kurpju izgatavošanas varētu turpināt. Tad Dasleriem nācās kāpt uz stacionāri iebūvēta velosipēda, lai mītu pedāļus, tādējādi saražojot iztrūkstošo enerģijas daudzumu. Vismaz leģendas tā vēsta..
1936. gadā Adi devās uz olimpisko ciematu, kur sportisti gatavojās vasaras olimpiskajām spēlēm, kas togad notika Berlīnē. Ādolfa koferītis bija pilns ar ‘’naglenēm’’, un viņam izdevās pārliecināt amerikāņu sprinteri Džesiju Ouenu, ka tieši šie apavi viņam nepieciešami, lai plūktu uzvaras laurus. Un patiesi – Ouens ieguva zelta medaļu, un labā slava par brāļu Dasleru unikālajiem sporta apaviem izskanēja pa visu pasauli. Pēc olimpiādes uz Dasleru darba galda krājās kaudze vēstuļu, un vēl pirms Otrā pasaules kara ik gadu brāļi pārdeva aptuveni 200 tūkstošus sporta apavu pāru.
Vēlāk abi brāļi pievienojās nacistu partijai. Rūdolfa saikne ar partiju izrādījās ciešāka un uzskati radikālāki nekā brālim. Tieši politika kļuva par iemeslu liktenīgajam konfliktam. Kad 1943.gadā sākās uzlidojums, Adi ar sievu paslēpās bumbu patvertnē, kur priekšā jau bija Rūdolfs ar ģimeni. Runā, ka brīdī, kad Adi ienāca telpā, Rūdolfs iesaucās: „Tie nelieši atkal atgriezušies!”, ar to domādams kara lidmašīnas. Diemžēl Ādolfs pārprata, domādams, ka teiktais bija tiešs tēmējums viņa ģimenei. Emocionālā plaisa starp brāļiem tā arī neizlīdzinājās. Pajuka arī kopīgais uzņēmums.
Rūdolfs savu uzņēmuma daļu nosauca par ‘’Ruda’’ [pirmās zilbes no Rudolf Dassler], bet Adi savu kompāniju reģistrēja kā ‘’Addas”, vēlāk to pārdēvējot par ‘’Adidas’’ [no Adi Dassler]. Strīds ne tikai izjauca divu brāļu attiecības, bet sašķēla mazā Bavārija ciematiņa iedzīvotājus divās frontēs. Ļaudis pa ielu esot gājuši nolaistiem deguniem, jo visus interesēja, kādi apavi kuram kājās – Adi vai Rūdolfa. Brāļi šajā dzīvē tā arī nesalīga mieru. Lai gan pēc nāves viņi tika apglabāti vienā un tajā pašā kapsētā, tomēr katrs savā nostūrī – pēc iespējas tālāk viens no otra.
"Puma"
Ja līdz mūsdienām būtu saglabāts šo divu sporta zīmolu orģinālnosaukums, tad ‘’Adidas’’ būtu ‘’Addas”, bet ‘’Puma’’ – ‘’Ruda’’. Rūdolfa kolēģi – firmas mārketinga speciālisti – vēlāk pārmeta, ka nosaukums ‘’Ruda’’ neskan labi. Un kompānija pārtapa par ‘’Pumu’’.
Lai gan ‘’Adidas’’ salīdzinoši strauji ieguva popularitāti, brāļa vadītās kompānijas bizness sākotnēji bremzēja. Un tas viss tikai īpašnieka smagā rakstura dēļ. Rūdolfam bija nopietns strīds ar vācu futbola komandas treneri. Kamēr viens brālis strīdēj;as, otrs izmantoja iespēju un noslēdza līgumu ar futbola komandu. Kad Pasaules kausa izspēles mačos Rietumvācija uzvarēja Ungāriju, visas avīzes pārplūdināja triumfa pilni raksti un fotogrāfijas ar gavilējošiem vācu futbola čempioniem, kuriem kājās bija melni sporta apavi ar trim svītrām un vārdu ‘’Adidas’’.
Pēc tam, kad Rūdolfs saslima ar plaušu vēzi, uzņēmuma ‘’Puma’’ savās rokās pārņēma dēli Armins un Gerds, kuri pēc pāris gadiem uzņēmumu pārdeva par nezināmu naudas summu citam īpašniekam.
Tā kā tautai bija ierasts visbiežāk ‘’Pumas’’ apavos redzēt futbolistus, šis līdz pat mūsdienām ir zīmols, kas lielākoties asociējas ar futbolu. ‘’Pumas’’ mērķis ir apģērbt visus pasaules labākos futbolistus.
"asics"
Kihačiro Onitsuka 1949. gadā Kobē, Japānā, izveidoja uzņēmumu "Onitsuka Co", ko tikpat labi varētu saukt par "Asics" priekšteci. Te ražoja sporta apavus basketbolistiem, lai izpatiktu visām Japānas uzlecošajām basketbola zvaigznēm. Strādājot pie pirmo apavu dizaina, ražotāji domāja, kā izveidot tik lokanu zoli, kas kustībā imitētu astoņkāji. Vēlāk zīmolam deva nosaukumu - "Onitsuka Tiger", un pirmie panākumi atnāca, kad Bostonas maratonā uzvarēja sportists, kuram kājās bija šī zīmola apavi.
Vēlāk apvienojās trīs uzņēmumi "Onitsuka Tiger", "GTO" un "Jelenk", pārdēvējot kopuzņēmumu par "Asics". Runā, ka nosaukums esot radies, saliekot kopā latīņa izteiciena pirmos burtus - "Anima sana in corpore sano" (veselā miesā vesels gars).
"Nike"
60. gados Amerikā sporta apavu pāri varēja iegādāties par nieka 5 dolāriem. Kvalitāte, protams, atbilstoša cenai - zema. Tulznas uz papēžiem bija normāla parādība sportistiem. Diemžēl neviens īsti nevarēja atļauties pirkt dārgos un kvalitatīvos Vācijā ražotos apavus. Redzot, cik dārgi sportistiem nākas maksāt ar savu veselību dēļ nekvalitatīvajiem apaviem, Bovermens apņēmās, ka viņa trenētie sportisti valkās vislabākos. Treneris devās uz savu darbnīcu un ielēja gumijas masu sakarsētā vafeļu pannā. Tāpat vien, eksperimentējot... Dzima ideja par "Nike" sporta apaviem.
1964. gadā Naits un Bovermens nolēma attīstīt savu biznesa ideju un ražot pircējiem pieejamus sporta apavus, kas neiztukšotu maciņus. Lai to panāktu, apavi tika izgatavoti Japānā, kur tolaik bija pieejams lētāks darbaspēks, bet tirgoti Amerikā par krietni zemāku cenu nekā Vācijā ražotās kurpes.
"Nike" logo jeb tā dēvēto "Swoosh" zīmi 1971. gadā izgudroja reklāmas studente Kerolaina Deividsone. Viņa iesniedza "Swoosh" simbolu, kas attainoja grieķu uzvaras dievietes Nikas lidojumu. Par darbu firmas īpašnieks Kerolainai samaksāja 35 dolārus.
Man pie opja vēl tagad, noteikti, stāv kāds pāris ar futbola bučiem, kuriem jāskrūvē apakšā ''naglas''. Ne jau Adidas, protams, bet Made in USSR.