Manas bildes #116

Labvakar! Ziemeļjūras pašā vidū, Šetlandu salās aiz loga plosās vējš. Lietus lāses sitas pret logu, un var dzirdēt, kā viļņi sašķīst pret klintīm. Ir piķa melna nakts. Tumsa lēnām pārņem šo Dieva pamesto nostūri, un nāk ziema. Auksta, lietaina, vējaina bezsniega ziema. Kad es celšos, lai ietu uz darbu, būs tumšs. Kad es nākšu mājās no darba, būs tumšs. Atgādiniet, lūdzu, man ēst zivis un aknas, lai es uzņemu pietiekami daudz D vitamīna. Sauli es redzēšu ļoti reti, un manā vecumā par veselību jārūpējas divtik ļoti. Es nevaru aizmigt, tāpēc pēc top šī galerija. Bildes ir paša uzņemtas un paša rediģētas. Lielākā daļa bilžu uzņemtas ar manu uzticamo Nikon D5300, dažas ar ne mazāk mīļo Nikon D3300. Pēdējā laikā izmantoju tikai pāris stiklus, kuri būtu Sigma 50mm 1.4f Art un Sigma 105 mm Macro. Ik pa laikam tiek izmantota arī Sigma 70 - 300mm, kurai drīz vien būs jāmeklē aizstājēja, jo manai jaunajai kamerai (Nikon D750) tā vairs gluži nederēs. Lai nu kā - bildes, tātad, lielākoties no Šetlandu (Šitlandu) salām, kur es pašlaik dzīvoju izsūtījumā, jo nācās bēgt no Latvijas policijas (kušš). Patiesībā es bēgu pats no sevis, tai pašā laikā cenšoties sevi atrast. Caur bildēm es mēģinu atvērt savu iekšējo pasauli, kā arī parādīt citiem, ka dzīve tomēr ir samērā skaista.

Paldies, un droši vērtējiet!