Kaut kādi melni mākoņi savilkās virs galvas, visskaidrāko nodomu vadīts gribēju palīdzēt spokam Alutiņsh viņa Žigulīti savest kārtībā pēc viņa neveiksmīgās krāsošanas. Tas video tā aizkustināja ka nevarēju palikt malā un iespēju robežās neizlīdzēt cilvēkam. Šodien epopeja ir galā un sajūtas tik neizskaidrojamas, ka pat nezinu ko tālāk darīt, kondīcija tāda kā uz trakākajām pohām.
Reāli domājot viss sanāk loģiski, starta materiāls (autiņš) bija pagalam bēdīgā stāvoklī, lai to savestu kārtībā vieglāk būtu visus bleķus nomainīt, arī materiāliem budžets bija ierobežots, litrs krāsas, divas bundžas krāsojamā grubuļa un litrs grunts. Labi ka smilšpapīri man bija pieejami neierobežotā daudzumā, visu izmēru un labas kvalitātes, par pārējiem materiāliem sākumā biju labākās domās 
un vēl reiz !
Izlietu ūdeni nesasmelsi, jāmierina sevi ka trešā šķira arī nav brāķis un kaut kā tas krupis jānorij. Darīts tika viss pēc labākās sirdsapziņas, bet šis nav tas gadījums kad sliktam dejotājam olas traucē, diemžēl kārtējo reizi pierādās ka ar diegiem nav aršana. Aptuvens Alutiņa Žigulīša projektiņa nobeigums Jūsu baudījumam un vērtējumam.
