Tā kā pats esmu auto entuziasts, it īpaši Audi 80 entuziasts, nolēmu uztaisīt šo rakstu. Informācija laika gaitā tika iekrāta un analizēta, papildu tam, ieguvu savā īpašumā audi vēstures grāmatu, protams vācu valodā, bet tas nelika man bīties šo to iztulkot un protams pievienot manu viedokli. Pats arīdzan mācos uz autoinžinieri, uz pusslodzi strādāju servisā un pāri vēl paliek laiks krāmēties ap savu Audi S2. Domāju ka mans viedoklis Jums arī šķitīs interesants. Tā kā tas ir mans pirmais raksts šeit, lūdzu sakat, ja kaut kas šķita nepareizi izdarīts. Patīkamu lasīšanu!
Audi 8024
Audi 80 ražošana sākās 1972. gadā un tika ražots līdz 1995. gadam, kad pieprasījums pēc šī auto strauji saruka un ražotne vairs nebija ieinteresēta ražot auto kurš neiepludina naudu uzņēmumā.
Sākotnēji audi 80 tika ražoti uz Volkswagen Passat bāzes, bet redzot auto pārdošanas panākumus, tika nolemts turpināt ražot šo auto uz Passat bāzes.
Pirmie Audi 80 tika ražoti 2 durvju un 4 durvju modifikācijās un kā pirmā no valstīm, šos, svaigi izceptos automobiļus, saņēma ASV, kur tie tika pārdoti zem nosaukuma Audi FOX. Audi 80 mērķis bija aizstāt, pēc Audi uzņēmuma domām, neizdevušos Audi 60 un Audi 90 modeļus.
Audi 80 virsbūves tika iedalītas pēc burta „B” un cipara kombinācijas, kaut gan sākotnēji ražotājs bija paredzējis tās iedalīt kā Audi 81;82;83 utt.
B1 tika ražots no 1972.-1978. gadam. Un tiešie konkurenti šim auto, tālajos 80.gados bija svaigi izceptais, autobūves giganta Ford, vidējās klases auto Fords Taunus un kaimiņa ražotais Opel Ascona. Dažās valstīs bija pieejami Audi 80 ar universāla tipa uzbūvi, kas neko daudz neatšķīrās no sava tiešā donora- Volkswagen Passat.
Lūk arī Audi 80 B1 Avants. Tieši šis avants bij tik ļoti līdzīgs Volkswagen Passat, ka no pirmā acu uzmetiena nevar pat atšķirt. Tas noteikti neko daudz neizteiks, tāpēc turpinājumā pievienoju bildi kurā redzams Passat.
Tas tad nu arī ir augsti godājamais Audi 80 netiešais priekštecis!
B2 tika ražots no 1978.-1988. gadam un pirmo reizi nāca klajā quattro un sport quattro. Arīdzan tika ieviesti jauninājumi dzinējtelpā, tiešāk- dīzeļdzinējs, kura vidējais patēriņš bija aptuveni 7-8l/100km. Tā kā ASV dīzeļdzinēji nebija viesuši uzticību, tika pārdots tikai aptuveni 5000auto ar šo, īpatnējo, dzinēju.
B3 tika ražots no 1987.-1992. gadam. Tas satricināja pasauli ar savu vienkāršumu, uzlabotu šasiju un vadāmību, un protams, jaunu aerodinamisku virsbūvi. Neskatoties uz visiem jauninājumiem, neskaitāmajām inženieru pūlēm, ražotājiem jau bija skaidrs, ja lietas labā netiks darīts nekas kliedzošs, šī auto dienas (gadi) ir skaitīti. Šķita ka tik pedantiski izstrādātam auto nevajadzētu būt problēmām ar noietu un tehniskajām problēmām. Tomēr ražotāji kļūdījās. Auto piedzīvoja smagu kritiku sakarā ar virsbūves pārlieku neaizsargātību no dabas ietekmes t.i. rūsas un ritošās daļas pārlieku smagnējību, kas negatīvi atsaucās uz vadāmību.
B4 ražots no 1992.- 1995. gadam. Šķiet tik ļoti populārais auto tieši Latvijā, raksturojas ar praktiskumu (avant versijas) un vienkāršību. Principā ir tas pats B3 tikai ar ražotāja veikto faceliftu, un kā pats ražotājs solījis- visu iepriekšējo sēriju defektu novēršanu. Kā pašlaik atzīst pats Audi koncerns- Audi 80 dienas bija skaitītas, un B3 defekti spēcīgi ietekmēja reputāciju, viņu pēdējā iespēja bija feisliftēt B3 un solīt ka visi iepriekšējie defekti tiks novērsti. Bet kā vēlāk atklājās tie izrādījās meli. Jaunais un uz to laiku salīdzinoši svaigais auto izrādījās daudz defektīvāks nekā tā pilnīgi visi priekšgājēji.
Auto vājo mezglu ir neskaitāmi daudz. Viena no vājākajām vietām ir auto dzesēšanas sistēma, kura pārlieku lielas noslogotības rezultātā, īpaši ziemas laikā mēdz atteikt darbību, bet iespējams to nenāksies piedzīvot, jo kā pirmie mēdz noplīst ventilēšanas motoriņi. Putekļi nosprosto ventilēšanas caurules, un sakrājas ap ventilatoru, veicinot tā pārkaršanu. Tādēļ ieteicams pēc iespējas biežāk iztīrīt ventilēšanas tuneļus. Bieži vien lūst ātrumkārbas sinhronizatori (biežāk novērots auto no 1994.- 1995. gadam, vai ar nobraukumu virs 250 000km), salīdzinoši ātri nodilst ātrumpārslēga kulise.
Pēc 250 000 aptuveni 95% tiek konstatēta ēļļas noplūde lielākoties visos mezglos, kas neizbēgami noved pie auto dzinēju pastiprināta nolietojuma, kura rezultātā ievērojami samazinās jauda, resurss un pārējo auto orgānu veselības stāvoklis.
Ļoti lielu uzmanību prasa auto balstiekārta, kura pēc paris simtiem km pa negreiderētu grants seguma ceļu var tikt neatgriezeniski bojāta. Viltīgi uztaisīta ritošā daļa noved pie tā, ka kad tai jau būtu laiks uz nomaiņu, tā vēl neizdod nekādus signālus, bet tikai tad kad viss ir uz sabrukšanas robežas, tādēļ tā prasa papildu uzmanību. Pastiprinātu uzmanību vadītājiem, kuri iecienījuši grants seguma ceļus prasa stūres pastiprinātāja hidropievads, kurš aptuveni reizi divos gados sāk sulot, kas, savukārt, var novest pie neatgriezeniskiem stūres sistēmas bojājumiem un lieliem izdevumiem. Vēl viens vājais punkts ir bremžu sistēma, kurā bieži mēdz ķīlēt suporta vadīklas un stāvbremzes mehānisms.