Visu laiku labākie šāvēji Mežonīgajos Rietumos16

KINGS FIŠERS. Mazāk pazīstams, bet visnotaļ nežēlīgs un bīstams šāvējs ir Džons Kings Fišers. Viņš ir virinājis cietuma durvis kopš 16 gadu vecuma. 1870. gadu sākumā Fišers kļuva pazīstams, kā noziedzinieks, kas vadīja grupu šāvēju. Viņi parasti apzaga rančo Meksikā. Plaši pazīstams ar savu kolorīto stilu, kurā ietilpa košas krāsas drēbes un divas pistoles ar ziloņkaula rokturiem kā arī ar savu apmātību uz vardarbību. Fišers esot nošāvis 3 savas bandas locekļus pēc tam, kad izcēlās strīds par naudu. Īsi pēc tam viņš nolaidis no kājām vēl 7 meksikāņu šāvējus. Viņa pazīstamākais duelis esot bijis pret 4 šāvējiem vienlaicīgi. Pirmo viņš esot nositis ar lauzni, otru izvilcis no slēptuves un iešāvis galvā, bet divus neapbruņotos palīgus vienkārši nošāvis, bez iemesla. 1884. gadā viņu nošāva kopā ar viņa draugu – Benu Tomsonu.

DALASS STUDENMEIJERS. Lai arī viņs nav tik populārs kā Mežonīgais BIls Hikoks vai Vaijats Ērps, Dalass bija likuma pārstāvis, no kura baidījās visi noziedzinieki. Savā laikā viņs piedalījās visvairāk apšaudēs un ar to iecementēja savu vietu vēsturē. Pēc tam, kad viņš vairākas reizes tika ievainots Pilsoņu kara laikā, viņš pārvācas uz likuma pamesto El Paso, Teksasā, kur kļuva par šerifu. Trīs dienas viņš bija jaunajā amatā, kad iekļuva visu laiku pazīstamākajā Mežonīgo Rietumu duelī – „4 līķi 5 sekundēs”. Domāju, ka paskaidrojumu nevajag. Dažas dienas vēlāk, nogalināto draugi nolīga vietejo ciemata dzēraju, lai tas nogalina Studenmeijeru, bet Dalas viņu atbruņoja un iešāva 8 reizes, kad dzērajs beidzot nokrita zemē bez dzīvības. Šī bija tikai pirmā atzīme, ka viņa karjera būs asiņaina. Gadu vēlāk dažādās apšaudēs viņš nogalināja vēl sešus vīrus, iegūdams bīstama likumsarga slavu. Bet Studenmeijera veiksme nebija mūžīga. 1882. gadā kāds strīds izvērtās apšaudē un Studenmeijeru sašāva 3 reizes. No iegūtajiem ievainojumiem viņš mira.

BILLY THE KID. Henrijs Makkartijs arī pazīstams kā Viljams H. Būnijs, jeb vienkārši Puika Billijs, savu noziedzīgo dzīvi uzsāka ar sīku zādzību, bet runā, ka viņš esot nogalinājis pirmo upuri jau 18 gadu vecumā. 1877. gada viņu padarīja par šerifa palīgu un viņš ceļoja pa valsti korumpētu biznesmeņu meklējumos, kas esot bijuši vainīgi kāda rančero slepkavības organizēšanā. Billija grupa, saukta par „Regulatoriem”, bija plaši pazīstāma ar savu noslieci uz vardarbību, kas ar laiku pārauga viņu izslēgšanā no likumpārstāvju aprindām. Viņi to ņēm ļaunā un Billijs ar savu grupu uzsāka slepkavniecisku gājienu, trīs dienu laikā nogalienot trīs cilvēkus. Likumsargiem izdevās Billija grupu izšķirt, bet Billijs pamanījās savākt bandu un pastiprināja savu salvu nogalinot spēlmani kādā Ņūmeksikas krogā. Vairākas reizes viņš saķērās ar likuma pārstāvjiem, līdz beidzot viņu izdevās apcietināt. Viņš tomēr izbēga, atņemot ieroci vienam no vīriem, kas viņu sargāja un nošaujot viņu kopā ar palīgu. Trīs mēnešus vēlāk viņu tomēr nogalināja šerifs Pets Garets, kas ar diviem palīgiem viņu sašāva līdz nāvei. Runā, ka Puika Billijs esot kopā nogalinājis 21 cilvēku – 1 par katru savu dzīves gadu, bet daudzi apgalvo, ka šis skaitlis esot pārspīlēts.

MEŽONĪGAIS BILS HIKOKS. Viens no leģendārajiem Mežonīgo Rietumu šāvējiem. Līdz pat šai dienai atzīts, kā viens no visu laiku labākajiem šāvējiem. Viņš ieguva slavu, kā lielisks šāvējs, kad nogalināja kādu noziedzinieku, vārdā Deivids Makkanles, ar vienu lodi no 70 metru attāluma. Viņš atšķiras no citiem ar to, ka ir viens no retajiem, kas ir tiešām piedalījušies tādā tipiskā „ātršaušanas” duelī. Šajā duelī viņš nogalināja vīru vārdā Deiviss Tuts Juniors, jo viņi sastrīdējās par azartspēlēm. 1869. gadā Hikoku ievēlēja par Eliskauntijas šerifu, Kanzasā, un jau pirmajā mēnesī esot nogalinājis 2 vīrus. Lai gan daudzi viņa darbi ir populāri, vispazīstamākā ir viņa nāve, kas pienāca Dedvudā, Dakotā, 1876. gadā. Viņam pakausī iešāva spēlmanis, vārdā Džeks MakKols, kuru Hikoks esot pirms tam aizvainojis. Ironiski, bet Hikokam rokās esot bijuši 2 dūži un 2 astotnieki, ko spēlmaņi sauc par „Miroņa plaukstu”.

KLEJS ELISONS. Vins ir pazīstams kā visnežēlīgākais un iespējams vispsihākais no Veco Rietumu šāvējiem. Pilsoņu karā viņš cīnījās Konfederācijas pusē, bet tika atbrīvots no dienesta pēc tam, kad pēc šāviena galvā, viņš sāka dīvaini uzvesties. Piemēram, viņš kādam vīram, ko turēja aizdomās par neslavas celšanu, nocirta galvu un kā rokassomiņu ienes krogā un nolika sev blakus. Kopš tā brīža viņa slepkavnieka reputācija bija cementa izlieta. Elisons piedalījās daudzās cīņās, bet populārākā ir ar noziedzinieku, Čanku Kolbertu. Elisons viņam iešāva galvā, pirms Kolberts vispār paspēja izvilkt ieroci. Daudzi brīnījās par šo dueli, jo dažas minūtes iepriekš viņi bija kopā pusdienojuši. Jautāts, kapēc viņš pusdienojis ar vīru, kas viņu grib nogalināt, Elisons atbildēja: „Nevar tak sūtīt viņu uz elli tukšā dūšā.”. Lai arī viņa dzīvesveids bija bīstams, viņa nāve bija mazliet traģikomiska. Viņš vienkārši nokrita no vilciena vagona un lauza sprandu. Uz viņa kapakmeņa stāv iegravēts „Klejs Elisons. Džentlmenis. Šāvējs. Nekad nenogalināja kādu, kas to nebija pelnījis.”

DŽIMS „KILLERS” MILLERS. Millers ir viens no asiņainākajiem šāvējiem. Oficiāli viņam piedēve 14 slepkavības, bet runā, ka patiesais skaitlis ir tuvāks 50. Viņa pazīstamākā konfrontācija bija ar šerifu Freizeru, kas viņu sašāva 6 reizes. Millera draugiem izdevās aizmukt ar viņu, bet vēlāk izrādījās, ka Milleram zem krekla bija metāla plāksne, kas visus šāvienus apturējusi. Divus gadus vēlāk, Millers uzmeklēja šerifu un nošava viņu ar bisi. Pazīstams, kā ļoti aukstasiniīgs cilvēks, Millers paziņoja, ka nogalinās jebkuru par naudu. Viņa sarakstā esot gan politiķi, gan slavenais šerifs Pets Garets. Viņa gals pienāca 1909. gadā, kad viņu apcietināja par federālā maršala slepkavību. Cietumā ielauzās saniknots pūlis 40 cilveku sastāva, kas Milleru un viņa sabiedrotos aizvilka uz tuvējo šķūni un pakāra. Runā, ka pirms nāves, sava maniakālajā manierē Millers esot nobļāvies: „Lai iet vaļā!” un pats nolēcis no kastes.

TOMS HORNS. Lielu daļu savas dzīves Horns pavadīja strādajot likuma vārdā. Viņš bija slavens kā labs pēddzinis un detektīvs, bet patiesībā izrādījās ļoti aukstasinīgs slepkava. 1880. gados viņš nostiprināja savu detektīva reputāciju un viņu ievēroja slavenā Pinkertona Detektīvu Aģentūra. Horns pie viņiem nostrādāja vairakus gadus kā pēddzinis un algotnis. Viņš saspringtās situācijās vienmēr saglabaja apbrīnojamu mieru un tapēc bija aizdomas, ka viņā mīt liela nežēlība.Viņš bija spiests aiziet, kad viņu apsūdzēja 17 slepkavībās. Viņa reputācija pārtapa par algota slepkavas slavu un runā, ka viņš esot atbildīgs par aptuveni 20 liellopu ganu slepkavībām. 1901. gada viņu beidzot apcietināja un pakāra par 14gadīga zēna slepkavību. Ironiski, bet daudzi piekrīt, ka šī bija ta reta reize, kad viņš tiešām nebija vainīgs.

DŽONS VESLIJS HĀRDINS. Savas īsās dzīves laikā, Hārdins nostiprināja savu slavu kā visu laiku asinskārakais šāvējs Mežonīgajos rietumos. Viņa kontā ir vismaz 42 slepkavības. Sadisma pazīmes viņš izrādīja jau jaunībā, kad 14 gadu vecumā sadūra kādu skolasbiedru. 15 gadu vecumā viņš nogalināja kādu vergu un pēc tam 3 Apvienības kareivjus, pirms došanās bēgļa gaitās. Viņam bija divas pistoles, kas nebija tradicionāli pie jostas, bet gan augstāk padusēs, kas pēc viņa vārdiem palīdzēja ātrākai satveršanai. Šo iemānu viņš uzskatami nodemonstrēja nogalinot vēl trīs cilvēkus drīz pēc savas bēgšanas. 17 gados viņu apcietināja par kādas Teksas pilsētas maršala slepkavību, bet viņam izdevās ienest cietumā pistoli, ar kuras palīdzību viņš pārvešanas laikā nogalināja sargus un atsāka bēguļošanu. Tagad viņš jau bija slavens šāvejs un nonāca Abilenā, kur viņu sava paspārnē uzņēma Bils Hikoks, bet tomēr Hārdins bija spiests atkal bēgt, kad nogalināja kādu viesnīcas viesi, kura krākšana viņam esot traucējusi gulēt. 25 gadu vecumā viņu beidzot apcietināja grupa Teksasas reindžeru. Viņu notiesāja un viņš pavadīja cietumā 16 gadus. Atbrīvots 41 gada vecumā, viņš bija pārdomājis dzīvi un uzsāka likumdošanas studijas, bet viņa slava viņu tomēr panāca un viņš tika nogalināts El Paso, Teksasā, kad kāds šerifa palīgs viņam iešāva mugurā.