Viss sākās ar parastām sāpēm ausī, bet infekcija strauji progresēja, un jau pēc nedēļas vecāki pazaudēja savu divpadsmit gadus veco meitu. Viņu vienīgais, kaut arī nelielais, mierinājums ir tas, ka daļa Kerisas Mejas Dārlingas tagad ir piecos cilvēkos, kas tagad ir dzīvi, pateicoties viņas orgāniem.
Viņa izglāba piecus!140
Kad Kerisai (attēlā - labajā pusē) sāka sāpēt auss, mamma viņu aizveda pie ārsta, kas izrakstīja antibiotikas. Antibiotikas palīdzēja, sāpes pazuda, bet pēc nedēļas sāpes ātdriezās, kļūstot divreiz spēcīgākas. Analīzes uzrādīja infekciju. "Mēs nevarējām iedomāties, ka tas ir kaut kas, ar ko ārsti nespēj tikt galā" - tā sacīja meitenes mamma. "Viņa teica, ka viņai sāp galva un no auss sāka tecēt asinis, bet viņa jutās modra."
Pēc pusstundas stāvoklis pasliktinājās. Asiņošana pastiprinājās un vīsusa dēļ viņas smadzenes uzpampa un ārstiem nācās konstatēt smadzeņu nāvi. Vecāki tam nespēja noticēt - likās, ka meningītu var izārstēt, pirms dažām stundām vēl viss bija kārtībā.
Ārsti jautāja, vai vecāki piekrīt, ka meitas orgānus izmantos transplantācijai. Vecāki nezināja, ko darīt. Kerisa vienmēr palīdzēja citiem, arī vecmammai, kas cieš no Alcheimera slimības, īpaši pēc tam, kad viņam mammai diagnosticēja krūts vēzi. Viņi piekrita. Transplantēja sirdi, aknu, nieres un aizkuņģa dziedzeri, tā, izglābjot dzīvības pieciem cilvēkiem. "Viņa bija maza meitene ar plašu sirdi. Pēc nāves viņa palīdzēja piecām citām ģimenēm lai tām nevajadzētu zaudēt savus tuviniekus. Tagad Kerisa dzīvo piecos cilvēkos, kas dot kaut nelielu mierinājumu"