Makes me think stāstiņi, kas liek padomāt.
Makes me think 75
Šodien ir pagājis gads kopš manas mammas nāves. Es pamodos šorīt ļoti bēdīgs par to, bet tad es ieslēdzu savu telefonu un man bija 8 īsziņas un 4 balss pasti no dažādiem draugiem, kuri teica, ka viņi būs kopā ar mani, ja man tas būs vajadzīgs. Fakts, ka viņi rūpējas un atceras bez manas teikšanas, liek man smaidīt un MMT.
Šodien, es intervēju savu tēti skolas projektam ar nosaukumu ‘Padoms nākamajām paaudzēm.’ Tas ir rakstisks projekts, kurā ir jāintervē desmit cilvēki, kurus respektē un jānoskaidro, kāds ir numur viens padoms nākamajām paaudzēm. Es intervēju savu tēti. Un pēc pāris sekundēm apdomāšanās, viņš teica ‘’Ja tu taisies kaut ko darīt, IZDARI TO. Jau tu taisies kaut kur būt, ESI TUR. Ja tu saki, ka kaut ko jūti, tad tas kaut ko nozīmē. Ja tu nevari, negribi un nedarīsi, tad nemelo. Tad ir labāk pateikt cilvēkiem patiesību, vienmēr.’’ MMT
Šodien, ir jau pagājuši gandrīz 30 gadi kopš es sāku strādāt par brīvprātīgo vietējā bibliotēkā iknedēļas ‘’Bērnu stāstu stundā’’. Lasīt bērniem, redzēt viņu izteiksmes un atbildēt pāris viņu ziņkārīgos jautājums ir ļoti patīkami un var aizmirst par ikdienas smagumu jau gadiem ilgiem. Bet es nekad neskatījos uz manu brīvprātīgo darbu citādāk... līdz šodienai. Šodien mūsu vietējais ziņu kanāls bija pabeidzis sēriju ar nosaukumu ‘’Vietējie varoņi.’’ 127 pieaugušie valstī balsoja par mani, sakot apmēram tā: ‘’Šērlijas ‘Stāstu Stunda’ ir viena no vissiltākajām atmiņām no manas bērnības.’’ Es pat nenojautu, ka mani nominēja līdz pēcpusdienai, kad ziņu busiņš piestāja pie manas mājas. Es ar savām 127 balsīm ieguvu 2. vietu. Un interesanti, ka visi citi vārdi saraksta augšā bija vietējie ugunsdzēsēji, policija un politiķi. MMT
Šodien, manam vīram bija eksperimentāls tests viņa acīm. Viņam ir acu kaite, viņš neredz krāsas, bet vienīgais spēj redzēt dažādus toņus pelēkās krāsas. Daļa no medikamentiem, ko ārsti testēja uz viņu šodien atļāva viņam redzēt krāsas uz mirkli ar pārtraukumiem. Šī testa laikā, kad viņš atkal uz brīdi varēja redzēt krāsas, viņš piecēlās un sāka lūkoties manās acīs dažas sekundes neko nesakot. ‘’Vai tev ir labi?’’ es jautāju. ‘’Jā,’’ viņš atbildēja. ‘’Es tikai gribēju būt pārliecināts, ka es vienmēr spēšu atcerēties precīzu krāsu tavām acīm.’’ MMT
Šodien, es uzvilku V veida kreklu, kas atklāja lielu rētu uz manas krūts, kura bija palikusi no sirds operācijas pagājušā gadā. Es tikai pēdējās nedēļās ieguvu pārliecību vilkt drēbes, kas pilnībā neaizsedz rētu. Lai nu kā, kamēr es biju restorānā un stāvēju rindā, mazs puika pienāca pie manis, pacēla savu kreklu un parādīja viņa sirds operācijas rētu. ‘’Es neesmu viens,’’ viņš teica smaidot. Viņa māte man izstāstīja, ka viņš ir ļoti nedrošs par savu rētu un parasti to nekad nerāda citiem, jo viņš jūtās tā, ka viņam vienīgajam tāda rēta ir. MMT
Šodien, es apkalpoju jauku, pavecu sievieti. Viņa bija tiešām runīga, un sarunā es pieminēju, ka šodien ir mana 32. dzimšanas diena. Viņa man nenovēlēja priecīgu dzimšanas dienu, bet pēc tam, kad viņa aizgāja, es gāju paņemt viņas izsniegto čeku un pamanīju, ka viņa man atstāja 32 dolāru dzeramnaudu par viņas 5 dolārus vērtām brokastīm. MMT
Šodien, es strādāju par kasieri savā darba vietā. Tieši pretī kasei, mums ir liela svētku labdarības kaste trūkumcietēju bērniem, blakus atrodas 50 centu košļeņu un rotaļlietu mašīnas. Es pagājušo nedēļu redzēju gadījumus, kad bērni stāv pie košļeņu un rotaļlietu automāta, domājot, ko izvēlēties, tad, izlasot informāciju par ziedojumu kasti, tā vietā viņi iemet savus 50 centus tur. MMT
Šodien, es raudāju mana tēva rokās pēc tā, kad uzzināju, ka mans puisis, ar kuru es dzīvoju kopā 4 gadus, ir gulējis ar citu sievieti man aiz muguras. Mans tētis turēja mani klusumā pāris minūtes līdz es pārstāju histēriski raudāt. ‘’Es nespēju noticēt, ka es izniekoju četrus gadus savas dzīves kopā ar viņu’’, es teicu. ‘’Tā nebija izniekošana,’’ mans tētis atbildēja. ‘’Dzīvē tu beidzot sapratīsi, ka visam, ko tu satiec ir kāda nozīme. Daži tevi tikai pārbaudīs, daži tevi izmantos, un daži tevi pamācīs. Bet pats svarīgākais, daži tev dos vislabāko no dzīves. Un šī pēdējā cilvēku grupa ir visgrūtāk atrodama, bet ir vienmēr vērta, lai gaidītu.’’ MMT
Šodien, manam tētim pieder veiksmīgs būvniecības uzņēmums. Šobrīd mēs esam procesā būvējot divas mājas, vienu man un otru maniem vecākiem, 5 akrus zemes plašu, Floridas piekrastē. Vienmēr, kad cilvēki uzzina par to, viņi automātiski izspiež, ka esmu bijis izlutināts bērns, kurš tagad ir izaudzis un mantojis tēva uzņēmumu. Bet viņi nezina to, ka tad, kad mēs ieradāmies ASV, kad man bija 5 (tagad man ir 27), mans tētis pelnīja $6 stundā kā būvstrādnieks, un tad kad man palika 15, es sāku strādāt nepilnas darba stundas kā būvstrādnieks. Mēs dzīvojām kopā ar mammu vienistabas pagraba dzīvoklī, kas bija projektā. Mans tētis un es dibinājām viņa kompāniju, kad man bija 20, par naudu, ko mēs abi bijām iekrājuši. Tāpēc man ir vienalga, ko citi saka. Mēs ar smagu darbu nopelnījām visu, kas mums pieder un mēs to izdarījām kā ģimene. MMT
Šodien, pēc tam, kad mani vecāki pabeidza šķiršanās procesu, es paprasīju mammai vai viņa joprojām mīl manu tēti. Viņa teica, ‘’Jā. Tas nav tā, ka mēs pārstājam mīlēt kādu, tas ir tikai saistīts ar apstākļiem, kad mums dažreiz ir jāiemācās dzīvot bez viņiem.’’ MMT