Vakar atsaucība par lietām, ko, iespējams, nezinājāt bija pietiekami liela, tāpēc šodien sagatavoju otro daļu. :) Priekā!
Lietas Kuras Tu, Iespējams, Nezināji 228
Ja smēķētājs nonāk komā uz ilgāku laiku, vai pamostoties viņam radīsies vēlme uzsmēķēt?
Tas paņem aptuveni 8 dienas, lai nikotīns pilnībā tiktu izvadīts no organisma. Ja cilvēks ir komā ilgāk par 8 dienām, pamostoties tam nebūtu vajadzība pēc nikotīna, tomēr vēlme uzsmēķēt varētu rasties pieraduma pēc.
Ja cilvēks izkristu no kosmosa kuģa un aizturētu elpu, cik ilgi viņš izdzīvotu?
Elpas aizturēšana kosmosā bojā plaušas. Pēc apmēram 15 sekundēm cilvēks zaudētu samaņu un nomirtu skābekļa trūkuma dēļ.
Kāpēc cilvēks nosirmo?
Vecāki bieži vien vaino savus tīņu vecuma bērnus, ka tie nosirmojuši. Tā ir laba teorija, tomēr zinātnieki joprojām turpina izmeklēt, kāpēc tas tā notiek patiesībā. Jūsu iespēja nosirmot palielinās par 10 - 20% ik pēc 10 gadiem, pārkāpjot 30 gadu robežu.
Matā patiesībā ir tikai 2 krāsu pigmentim - melanīni - tumšais un gaišais, pārējie toņi variē tiem sajaucoties. Melanīni sāk veidoties jau pirms dzimšanas, tie ir veidoti no īpašas pigmenta šūnas. Kad cilvēks paliek vecāks, melanīna daudzums sāk samazināties, līdz ar to, mats zaudē nokrāsu. Tas vai mats paliek balts vai pelēks atkarīgs no tā, kādos tempos melanīns izzūd, kas galvenokārt atkarīgs no gēniem.
Kas izraisa sāpes sānos skriešanas laikā?
Sāpes izraisa diafragma jeb muskulis, kas kontrolē tavu elpošanu. Ja elpojat nepareizi, vai pārāk ātri skrienat, elpošana nespēj saglabāties vienmērīga, tāpēc diafragma izraisa sāpēs, kas liek jums piebremzēt, atgūstot pareizu elpošanu. Ja skrienat pēc ēšanas, smagais kuņģis savelk saites, kas savienotas ar diafragmu, izraisot sāpes. Tas ir gluži tāpat kā iepriekšējā rakstā par vemšanas reakciju uz nepatīkamām smakām - aizsargreakcija, kas pasargā no organisma bojājumiem.
Ja tomēr negribat vai nedrīkstat apstāties, cenšaties elpot pareizi, atgūstot vienmērīgu elpošanu.
Kas ir tas ko redzam, kad berzējam acis?
Fotopsija ir tāda kā dzirksteļošana acu priekšā, kad acs uztver kādu gaismas formu pašā acs iekšpusē. Visbiežāk tā rodas aizverot acis un tās berzējot vai cieši sažmiedzot, jo stiprāk to darīsiet, jo vairāk fotopsijas redzēsiet. Šis spiediens stimulē tīklenes šūnas, un tādējādi liek jūsu smadzenēm domāt, ka redzat īstu gaismu, jo nervu mezgls, uzverot gaismu, tiek kairināts ļoti līdzīgā veidā.
Citi veidi kā radīt fotopsiju ietver halucinogēnas narkotikas (fotopsijas nedrīkst jaukt ar halucinācijām, kuras rodas smadzenēs, nevis acīs), trieciens pa galvu vai sevišķi smaga šķaudīšana utml.
Kāpēc mēs neesam redzējuši baložu mazuļus?
Kad baložu mazuļi ir gatavi pamest ligzdu (apm. pēc 4 nedēļām), tiem jau ir izaudzis pilnīgs apspalvojums, tajā laikā tas jau izskatās kā pieaudzis balodis, tikai mazliet mazāks. Tā ka sanāk, ka mēs visi tomēr esam redzējuši mazu balodīti, tikai to nezinājām.
Kur rodas fobijas?
Apmēram 10% pasaules iedzīvotājiem ir kāda fobija. Dažiem tās rodas pēc traumatiska notikuma, citas ir saistītas ar fiziskām problēmām.
Pētījumi liecina, ka vienkāršas fobijas ir daļēji ģenētiskas, savukārt citas var būt saistītas ar kultūras vēsturi. Piemēram, no zirnekļiem bailes iespējams pārmantotas no viduslaikiem, kad zirnekļi saistījās ar mēra pārnēsāšanu, tas netīši var iesēsties zemapziņā.
Vai koki kādreiz pārstāj augt?
Katrai koku sugai ir noteikts tā izaugšanas garums līdz tas pārstāj stiepties garumā, tomēr koki nekad nepārstāj augt platumā, ja vien tie netiek nolauzti vētras laikā vai nozāģēti.