Šajā rakstā es pastāstīšu par dažiem saviem novērojumiem, kā vislabāk iejusties situācijā, kad jāsadzīvo ar cilvēku, kuram ļoti iespējams ir cita domāšana, citas intereses. Tomēr ir lietas, kuras (atkal - tikai manuprāt) ir ļoti svarīgas, lai, dzīvojot kopā, viss izdodas. Protams, viss ir subjektīvi, atkarīgs no raksturiem utt, bet tomēr. Ceru, ka kādam noderēs! :)
Kā sadzīvot ar istabas biedru?14
301
0
Pirmais likums. Centies meklēt sev svešu istabas biedru. Tas ir pierādījies jau neskaitāmas reizes, ka izdomājot dzīvot kopā ar savu draugu, kurš tev šķiet ideāls istabas biedrs, ar laiku šī raksturu un domu līdzība sāk nenormāli kretinēt un izvest no pacietības. Nemaz nerunājot par iespēju, ka sakarā ar to, ka esat tik saprotoši kā brāļi, kāds no jūsu vecākiem negaidīti ierodoties ciemos, varētu ieraudzīt divus čaļus, kuri kursē pa visu istabiņu, ja ne visu gaiteni pilnīgi pa pliko. Ar sev svešu cilvēku interesants ir gan iepazīšanās process, palīdz tā nelielā distance, kas tomēr palīdz noturēt normālu gaisotni, nevis trakot līdz nemaņai, kamēr saproti, ka viss tas ir nenormāli pieriebies.
Otrais likums. Savstarpēji sarunājiet, ko jums nozīmē „tīrība”. Ne katram cilvēkam „tīrība” ir tas pats, kas tev. Ja tev tīrs ir pa nedēļu pārvilkt ar birsti pa grīdu, tad otram varbūt tualetei jābūt tik tīrai, ka tajā var ēst pusdienas. It īpaši tas attiecas uz kopmītnēm, jo tur ir tāds redzēts, kam vēl joprojām ir arguments „bet šeit taču ir tīrs”...
Reklāma
Trešais likums. Nezinu kā kuram tas sanāk, bet vispār jau pastāv tāds noteikums vai saprotoša cilvēka kodekss, ka principā istabiņa ir domāta tikai tev un tavam istabas biedram. Ja istabas biedrs nevēlas, tad nevajag vest uz istabiņu draudzeni un viņa klātbūtnē uzsākt flirtēt, grābstīties un mīcīties. Pat ja tev tas ir vienalga un tu pasaki – „vari skatīties, tu mums netraucē”. Tas pats attiecas uz draugiem un citiem it kā nepiederošiem cilvēkiem. Protams, visbiežāk gan izdodas atrast kompromisu, kas apmierina abus biedrus. Es ieskicēju tikai ļaunāko scenāriju.
Ceturtais likums. NEKAD nezodz no sava istabas biedra viņa pārtiku. Bieži taču gadās, ka atbrauc istabas biedrs, atved buļļa cisku, kura pat nelien ledusskapī, kotletes un ko tik vēl nē. Bet tev gadās, ka nav vai nu iespēju piegādāt tādus lērumus vai nav tādas gādīgas mātes, kura apkopj savu bērnu kā mazu bebuci, kurš neprot par sevi parūpēties. Ja vēlies, palūdz uzcienāt, sarunājiet kā varētu izdarīt, lai viens nebūtu tikai ņēmējs, bet otrs tikai devējs, bet nekad neņem bez atļaujas. Cik ir nācies sastapties ar šādiem gadījumiem, istabas biedrs ir šokā par tādu rīcību un sākas nepatīkama burkšķēšana vienam uz otru un aiz otra muguras.
Piektais likums. Nekad neieslīgsti režīmā, kad regulāri aizņemies un labi vēl, ja atdod naudu. Tas ne pie kā laba nenovedīs un jebkurā gadījumā tu savu biedru izbesīsi, pat ja naudu atdosi tad, kad bijis norunāts. Runāju no savas pieredzes. Ilgu laiku palīdzēju savam biedram ar naudu, bet ar laiku viņa ņemšana un atdošana jau sāka tik tracināt, ka gribējās pateikt – nahļebņik, ej takš beidzot atrodi darbu!” Es vienkārši nesapratu kā var nez cik mēnešus no vietas nesaplānot kā tērēt naudu. Turklāt tā tracinošā apziņa, ka viņš dzīvo ar domu – tagad es notērēšu savu, tad kaimiņš iedos.
Reklāma
Sestais un svarīgākais likums. NEKAD nenodod savu istabas biedru komendantei vai kādam citam augstāk stāvošam cilvēkam. Lai arī ko viņš darītu, viņš izrāda tev uzticību, jo tu visu redzi un visu par viņu zini. Ja tu izmanto viņa uzticību un nostučī, ka viņš dzer šņabi, ved savus draugus uz kojām vai dara ko citu neatļautu, tad ne tikai rēķinies, ka viņš vairs nebūs tavs istabas biedrs, bet arī zini, ka tev būs cilvēks, kurš tevi atklāti vai slēpti neieredzēs visu mūžu. Ja kaut kas nepatīk, sarunā visu ar savu biedru un tad meklējiet iespējas, sarunājiet citas istabiņas un šķiraties kā draugi. Stučīt aiz muguras nav smuki. Pavisam nav...
Tev patiks šie raksti
