Kā atmest smēķēšanu?3

Smēķēšana ir īpaša <mazā> narkomānija. <Svārsta> princips jāņem vērā tiem, kas nolēmuši atmest smēķēšanu. Tabaka pēc dūmu ievilkšanas smēķētājiem sniedz vāju labpatiku, tomēr tā ir labpatika, un tabakas trūkums rada ciešanas, turklāt diezgan lielas. Līdz degradācijai smēķētājs, protams, nenonāk, jo tabaka ir pārāk vāja narkotiskā viela, bet uz psihi tai bez šaubām ir negatīva ietekme.

Šī ietekme ir grūti izmērojama, tomēr diezgan droši var teikt, ka smēķēšana notrulina apkārtējās vides uztveri un mazina vitālās dziņas. Tā rada darba surogātu, domu, miera, atpūtas surogātu un pat cilvēku attieksmju surogātu. <Uzsmēķēsim..> - šeit slēpjas kāda mānīga daudznozīmība. Dūmu ievilkšana ir domu un jūtu tukšgaita, savadbīgs rituāls, kuram vajadzētu novērst psiholoģisko sasprindzinājumu, bet kurš parasti nesasniedz mērķi.

Cilvēki, kas spējuši atmest smēķēšanu, fiziski un garīgi kļūst darba spējīgāki. Raksturīgi, ka psihiski nenosvērti cilvēki smēķē intensīvāk nekā citi. Un tieši viņiem ir grūtāk atmest smēķēšanu.

Pazīstamais psihiatrs Vasilijs Banščikovs ieteicis visdrošāko paņēmienu, kā atmest smēķēšanu. Viņš iesaka to atmest pamazām, nevis uzreiz. Bet nelokāmi! Visa procedūra ilgst 1-1.5 mēnešus. Smēķētājs saskaita, apmēram, cik cigarešu viņš izsmēķē dienā, un no kādas noteiktas dienas sāk stingru uzskaiti. Deva tiek samazināta precīzi pēc saraksta. Šis saraksts jāsastāda iepriekš un katrā ziņā jāievēro.

Tātad šodien, kad sākas garumā vilktā šķiršanās no tabakas, jūs izsmēķējat, pieņemsim, paciņu. Rīt - paciņa mīnus viena cigarete (jūs nopērkat paciņu un vienu cigareti aizmetat). Parīt paciņa mīnus divas cigaretes. Uz beigām deva sarūk gausāk. Pie devas <trīs cigaretes dienā> jūs kavējaties dienas divas vai trīs. Divas cigaretes dienā jūs smēķējat 3-4 dienas. Vienu cigareti dienā - veselu nedēļu, vislabāk ap pusdienas laiku vai pievakarē. Tā jāsmēķē lēni, ar pārtraukumiem. Pēdējā cigarete (viena!) smēķējama vairākas dienas: drusku ievelk dūmu, cigareti nodzēš un iebāž kabatā, bet dāmas - somiņā. Visbeidzot vēl kādu laiku tikai jānēsā līdzi viena vienīga cigarete, to neizsmēķējot (psiholoģiskam mierinājumam). Cigareti var pat pagrozīt rokās, iebāzt mutē, uzšķilt uguntiņu - vārdu sakot, var darīt visu, tikai nedrīkst ievilkt dūmu. Pēdīgi pienāk diena, kad jūs aizmetat šo nelaimīgo cigareti un nu gan sev pavēlat aizmirst smēķēšanu uz visiem laikiem.

Tagad to ir daudz vieglāk izdarīt, jo emocionālais <svārsts> jau pierimis, to nobremzējusi devas pakāpeniska samazināšana. Visa metode tādējādi reducējas uz stingru saraksta ievērošanu. Uzreiz pārtraukt smēķēšanu ir nesalīdzināmi grūtāk, jo <svārsta> atvirze ir asa, mokoša, bieži vien tā no jauna izraisa tabakas <kaiti>. Ja tas atkārtojas vairākas reizes, smēķētājs galīgi zaudē cerību un gļēvi pakļaujas tabakas verdzībai. Protams, ir cilvēki, kam izdodas sevi pārvarēt. Bet tas nav viegls ceļš. Turpretī tie, kas atmetuši smēķēšanu pēc profesora Banščikova metodes, atmetuši to bez kādām ciešanām un uz visiem laikiem.

Šī metode nav paredzēta gļēviem cilvēkiem. Tā prasa gribu, prasa, lai noteikti tiktu izpildīts pieņemtais lēmums. Tā pasargā no liekām ciešanām, gan fiziskām, gan morālām, un nodrošina pret recidīvu. Šeit griba vienkārši sadalīta ilgākam laikam, tā ir kā apiet pretinieku <ellīti>, nomērdē to. Laika posmā, kad šķiraties no tabakas, jācenšas iespējami vairāk strādāt fizisku darbu, būt svaigā gaisā, saulē - tas viss mazina tieksmi smēķēt. Spraigu garīgo darbu, sēžot telpās, šai laikā, ja iespējams, labāk atlikt.