Šis stāsts ir par 8 gadīgo Kvamaru no Irākas, kuram fotogrāfēšana ir daudz kas vairāk..
8 gadīgs Irākas fotogrāfs45
Te nu arī neliela intervija ar mazo Kvamaru..
Kad Tu uzņēmi savu pirmo bildi?
Īsti neatceros, kad tas bija. Mans vecums bija 4 vai 5 gadi, kad kopā ar tēti devāmies iemūžināt visdažādākos skatus. Pirmās fotogrāfijas, kuras uzņēmu bija Tigras upe, vecas mājas, kaijas un neapdzīvotas un noslēpumainas vietas.
Kā Tev liekas, fotogrāfija ir nozīmīga?
Fotogrāfija ir ļoti nozīmīga. Tā atspoguļo dzīvi un apstādina laiku. Mēs varam apskatīt pilsētu, dzīvi un cilvēkus.
Ko Tu vēlies parādīt cilvēkiem par Irāku?
Es vēlos pateikt caur savām bildēm, ka Irāka ir pilna ar dārgakmeņiem un Irākas iedzīvotāji ir ļoti laipni. Irāka ir mierpilna un tai ir lieliska vēsture.
Kā Tu jūties uzzinot par Amerikas karaspēku, kad tā ieceļo šeit?
Man bija bail no Amerikas karavīriem, viņi iznīcināja māju, kuru mani vecāki īrēja, kamēr es biju mammas vēderā. Paldies Dievaim mana ģimene izdzīvoja un esmu laimīgs. Es esmu brīvs.
Kas Tu vēlies būt, kad pabeigsi skolu?
Es vēlētos būt aktieris un bērnu aktīvists.
Vai ir fotogrāfi no kuriem Tu mācies?
Jā, šeit ir daudz fotogrāfu, kuru man ir snieguši lielisku pamācību. Tie ir Adels Kvasims, Fuads Šakirs, Karīms al-Ba’ajs un Hamīds Majīds.
Vai ir fotogrāfijas, kuras Tu vēlētos uzņemt, taču vēl nav iespējams?
Jā, bīstamas fotogrāfijas, piemēram, apšaudes, sprādzienus, kaujas un citus negadījumus, taču man to neļauj. Esmu daudzkārt pieteicos fotogrāfēt šos mirkļus, taču viņi saka, ka esmu vēl tikai bērns.
Kura ir Tava iecienītākā Tevis fotogrāfētā fotogrāfija?
Mana mīļākā bilde ir tā, kurā attēlots aizmidzis vīrs, kurš pārdod grāmatas al-Mutanabi ielā. Vēl arī bilde, kurā attēlota bite. Es daudz skrēju, sekojot šai bitei, līdz es iemūžināju šo ainu.
Kā nākotnē izskatīsies Irāka?
Es redzu Irāku ar spožu nākoti, it īpaši, kad mana ģimene iegādāsies paši savu māju. Es mīlu Irāku, savas mājas, un tas ir daudz svarīgāks par jebko citu.