Agrāk pildīju šos testus, jo pēc Dexter noskatīšanās biju safanojies par psihopātiem, uzskatot ka viņiem ir īpaša misija ko viņi veic.
Es saprotu, kā viņi domā, ka ekstāze, bezmazvai orgasms rodas no tā, kas citiem šķiet pretīgs vai šausminošs, tas nenozīmē, ka obligāti kāds jānogalina, bieži vien meklē informāciju visticamāk internetā par šīm lietām.
Domāt citādāk- tas ir svētība un arī lāsts, Ir daudzi aktieri, kā arī izgudrotāji, kas bija tālu no dzīves ērtībām(Da vinči, Ņūtons etc.), un ar putniem galvā, bet putni viņiem deva atsvešināšanos no cilvēkiem un arī vairāk laika radīt to, kas citiem šķita pilnīgi dīvains(sākumā), bet nostrādāja.
Jautājums- par kādu cenu. Džims Kerijs sirga no depresijas, tāpēc gribēja lai citi jūtas laimīgi, bet paša privātā dzīve nebija diez ko izdevusies.
Ņūtonam tā arī nebija mīļotās sievietes, seksa utt.
Alans Tūrings(datora izgudrotājs) piedzima laikā, kad homoseksualitāte bija psihiska slimība, viņu kastrēja un beigās sanāca tā, ka viņš arī iekļuva depresijā un izdarija pašnāvību.
Arī diemžēl, Linkin Park solists.Viņam šī slimība ļāva uzrakstīt daudzas tiešām dziļas dziesmas, bet pašu viņu iekšēji grāva, ka viņš nevarēja to izbaudīt.
Lāsts un svētība reizē ir būt citādākam. Bet pieredze liecina, ka tomēr citādāk domājošie ir ar psihiskām novirzēm(social anxiety, depression, isolation, aphaty, melancholia, etc.), un viņiem tas liekas ok, ka viņi ir citādāki, bet tas nav ok, un jo ātrāk to saprot, jo lielākas izredzes dzīvot normālu cilvēku dzīvi- darīt darbu, pelnīt naudu lai pēc tam var nodrošināt ģimeni un bērnus, veidot attiecības, būt uzmanīgam ar naudu, neieslīgst mākslinieku bohēmijā un atkarībās(kas būtībā ir self medication). Citādi šie "citādie" pēc laika kļūst par kaķu tantēm, vai hipijvegāniem, kas knapinās, nevar samaksāt komunālos un rēķināties ar kādiem stabiliem ikmēneša ienākumiem, un nodzeras.
Padomājiet par to.