Depresija. Kas tas ir par zvēru? Kā tas līdz mums nonāk? Kāpēc tas parazitē mūsu jūtas, domas, uzvedību un mūsu spējas izdarīt kaut ko līdz galam? Pateicoties tam, mēs jūtamies bēdīgi, noslēgti, vientuļi un nesaredzami. Neviens mūs neredz. Mēs esam maziņi, sīciņi, nespējīgi izdarīt neko. Neviens mūs nesaprot, lai arī kā mēs viņiem censtos ieskaidrot, ka mums ir depresija. Tā mēs atsvešināmies no sev tuviem cilvēkiem un galu galā vainojam sevi. Patīkamās lietas un hobiji mums nesniedz prieku kā pirms tam. Vistrakāk ir dienās, kad pienāk brīdis, ka izkāpšana no gultas sagādā vislielākās problēmas, jo - kāpēc to jādara, ja nekas tāpat nemainās? Labāk palikt gultā un gulēt. Censties izgulēties, kaut vai gulēts jau ir divpadsmit stundu. Tevī valda viens liels nespēks un nedrošība par sevi un nākotni un visu pasauli.
