Žņaudzējs dzen panikā Bostonu8

Izmeklētāji šajās slepkavībās atklāj daudz līdzību: visi upuri ir vientuļas sievietes cienījamā vecumā. Nevienā nozieguma vietā nav atrodamas nepārprotamas ielaušanās pazīmes, tāpec jasecina, ka sievietes pašas ielaidušas dzīvoklī slepkavu. Viņas visas piedzīvojušas nežēlīgu izvarošanu, bet policijas eksperti neatrods spermas pēdas. Visas nožņaugtas ar viņu pašu apģērba gabaliem, kas sasieti raksturīgā mezglā. Upuru lielā vecuma dēļ policija izvirza pieņēmumu, ka noziedznieka rīcības motīvs ir naids pret savu māti. Šo pieņēmumu apstiprina 75 gadus vecās Idas Irgas atrašana kādā dzīvoklī Bostonas Vestendas rajonā augusta vidū. Nogalinātā guļ saplēsta naktskreklā uz grīdas viesistabā ar plaši ieplestām kājām, turklāt katra kāja uzlikta uz sava krēsla. Ziņojums ķermeņa novietojums aprakstīts kā „grotes - kā parodija par ginekoloģisko krēslu, kur kājas vērstas pret dzīvokļa ārdurvīm, lai tās būtu pirmais ko ierauga ikviens kurš nāk iekšā.” Pēc mazāk nekā 24 stundām otrā pilsētas malā tiek nogalināta 67 gadus vecā Džeina Salivana. Asiņu pēdas uz slotaskāta liecina par nežēlīgu dzimumvardarbību. Zvērisko slepkavību vilnis Bostonā izraisa paniku, it īpaši vientuļajās sievietēs.  Jebkurš zvans vai klauvējiens pie durvīm daudzas sabiedē teju līdz sirdstriekai. Masu histērijas iespaidā kāds laikraksts pirmajā lappusē publicē aicinājumu slepkavam: „Nenogalini vairāk nevienu. Atzīsties, un tev palīdzēs. Tu esi slims, un tu to zini.”

Tikmēr izmeklētāji cenšas atrast noziedznieku. Nākamos trīs mēnešus policija pārbauda visus tai zināmos dzimumnoziedzniekus Bostonas apkaimē. Šķiet ka neviens no viņiem nav vainīgs slepkavībās. 5.decembrī izmeklēšanas gaitā notiek pavērsiens. Kāda jauna sieviete atrod nogalinātu savu dzīvokļa biedreni Sofiju Klārku. Tāpat kā pārējie upuri ir nožņaugtas ar pašas neilona zeķēm un kaila atstāta uz grīdas ar plati ieplestām kājām. Tomēr šī slepkavība atšķiras no pārējam. Pirmie upuri bija vecas, vientuļas sievietes. Sofijai Klārkai ir tikai 20 gadu, turklāt viņa ir afroamerikāniete un dzīvo kopā ar citu sievieti.
Šoreiz policijas eksperti atrod uz grīdas arī spermas pēdas. Par spīti atšķirībām, šo slepkavu ar iepriekšējam saista gan tāds pats slepkavas rīcības veids, gan arī tas ,ka Sofijas Klārkas dzīvoklis ir tikai pāris kvartālu attālumā kur pirms pusgada uzgāja nogalinātu Annu Šlesers.

Jaungada dienā kādā tā paša rajona dzīvoklī atrod nogalinātu 23 gadus veco Patrīciju Bisetu. Viņai ap kaklu cieši savilktas zeķbikses un blūze. Slepkavošana turpinās. 1963. gadā no maija līdz oktobrim atrod vēl trīs šausminošā žņaudzēja upurus – divas jaunas un vienu vecāku sievieti. Taču nu jau pamanāmas atšķirības. Tiesa, arī šie upuri ir izvaroti un nožņaugti, taču 23 gadu vecajai Beverlijai Semensai 22 reizes ar nazi iedurts kaklā un krūtīs.

1964. gada 4. janvārī divas istabas biedrenes piedzīvo šausmīgu dienu – viņas ierodas mājās un atrod trešo istabas biedreni, 19 gadu veco Mēriju Salivanu sēžot gultā ar muguru pret galvgali. No viņas dzimumorgāniem rēgojas arā slotaskāts. Tā ir tobrīd zvēriska slepkavība. Jau 11 sievietes ir kļuvušas par noslēpumainā noziedznieka upuriem, un avīzes viņu dēvē par Bostonas žņaudzēju. Policija ir iztaujājusi tūkstošiem liecinieku, aizturējusi daudzas aizdomīgas personas un patrulē ielās.
Par spīti visiem pūliņiem, izmeklēšana nav pavirzījusies uz priekšu. Tagad laikrakstu ziņojumi atšķiras no rakstiem par pirmajām 10 slepkavībām. Tiek publicēti detalizēti jauniņas Mērijas Salivanas izvarošanas apraksti, un sabiedrība sāk pieprasīt, lai policija beidzot kaut ko dara.

Taču tad slepkavību virkne apraujas tikpat pēkšņi, kā tā iesākās. Rīt laiks un izmeklētājus pārņem uztraukums. Vai viņi jebkad notvers cilvēku, kuru cenšas atrast jau vairāk nekā pusotra gada? Varbūt viņiem jāmeklē nevis viens noziedznieks bet gan vairāki?  Psiholoģiskā profila izveides speciālists doktors Donas P. Kenefiks uzskata, ka pirmais piecas vecākās sievietes nogalinājis viens noziedznieks, bet pārējas varbūt nemaz nav tā paša sērijslepkavas upuri. Tādā gadījumā iespējams, ka jāmeklē šo upuru tuvāko paziņu un radu lokā. 1964. gada 27. oktobra vakarā desmit mēnešu pēc Bostonas žņaudzēja pēdēja nozieguma, 33 gadus vecais Alberts Desalvo pēkšņi ierodas kādas sievietes guļamistabā. Viņš pieliek nazi sievietei pie kakla un piesien viņas rokas un kājas pie četriem gultas stūriem. Pēc tam viņš aizbāž sievietei muti ar viņas pašas apakšveļu un sāk skūpstīt un glāstit savu upuri. Tad pēkšņi pavaicā , kā tikt arā no dzīvokļa, vairākas reizes palūdz piedošanu un steidzīgi nozūd. Policija ļoti ātri notver Desalvo. Viņš jau iepriekš pavadījis cietumā 18 mēnešus par to, ka apmeklējis mājās jaunas, pievilcīgas sievietes un uzdevies par modeļu aģentūras pārstāvi, bet pēc tam uzmācies viņām.

Sakumā Desalvo netiek saistīts ar baisajām slepkavībām, ko pastrādājis t.s. Bostonas žņaudzējs, lai gan viņa garajā likumpārkāpumu sarakstā ir ielaušanās un arī uzmākšanās sievietēm. Tas tāpēc, ka šim vīram ir pastāvīgs darbs un viņš dzīvo kopā ar sievu un diviem maziem bērniem. Tikmēr Desalvo atzīstas, ka ir ielauzies 400 dzīvokļos, uzmācies aptuveni 300 sievietēm četrās ASV pavalstīs un pastrādājis divas izvarošanas. Izmeklētāji uzskata ,ka vīrietis pārspīlē, un nosūta viņu uz psihiatrisko izmeklēšanu. Cietumā Desalvo sastopas ar Džordžu Neseru – par slepkavībām tiesātu, ļoti gudru noziedznieku, kas prasmīgi manipulē ar apkārtējiem. Nedaudz vēlāk Desalvo nāk klajā ar atzīšanos, ka viņš izdarījis 11 līdz šim neatklātās slepkavības Bostonā un vēl divas, par kuru saistību ar Bostonas žņaudzēju policija nemaz nezina. Piemēram viņš esot vainojams 85 gadus večas Mērijas Malenas nāvē, kura kā apgalvo Desalvo, mirusi no sirdslēkmes, kad viņš to sagrābis no aizmugures.

Atzīšanās ir ļoti detalizēta, tomēr nav nekādu pierādījumu, ka Desalvo vispār atradies šo noziegumu vietās. Nav arī aculiecinieku, kuri varētu viņu identificēt kā Bostonas žņaudzēju. Policisti ir pārliecināti, ka notvēruši īsto vainīgo, bet nav iespējams Desalvo saukt pie atbildības par šīm slepkavībām, jo trūkst pierādījumu. Tā vietā vīrieti notiesā uz mūžu par vairākiem uzbrukumiem kaimiņu pavalstī, par divām izvarošanām un vairākiem ielaušanās gadījumiem.

It kā viss ir atrisinājies. Tomēr šaubas nav izzudušas, it īpaši pēc tam, kad Desalvo 1973. gadā pavēsta advokātam, ka nu viņš pastāstīs taisnību. Taču notiesātais nepaspēj izpildīt šo solijumu, jo viņu nodur kāds cietuma biedrs. Bostonas žņaudzēja lieta līdz galam tā arī nav atrisināta.