Kosmoss ir pilns ar dažādiem šokējošiem un neparastiem ķermeņiem un fenomeniem. Šoreiz par pašu neparastāko no pašiem neparastākajiem.
Visuma šokējošie fakti26
706
3
Mazie smagsvari
Tiem, kuri ir lasījuši manus iepriekšējos rakstus, tas, ka matērija sastāv no 99.999999999999% tukša gaisa, nebūs nekāds jaunums. Tas tā ir tādēļ, ka atomu elektroni riņķo, salīdzinot ar to izmēriem, visai tālu no kodola un vienīgais iemesls kāpēc mēs nevaram burtiski staigāt cauri sienām, ir atomu magnētiskais lauks, kas tos atgrūž citus no cita. Neitronu zvaigznes ir izņēmums, to atomi ir saspiesti tik cieši kopā, ka to kodoli faktiski saskaras. Ja Everestu saspiestu tik pat blīvi kā neitronu zvaigžņu materiālu, tas nebūtu lielāks par kniepadatas galviņu. Pašas neitronu zvaigznes var pārsniegt mūsu Saules masu pat 10 reizes, bet to rādiuss nepārsniedz 20km.
Līdz ar to neitronu zvaigznes ir visumā otri blīvākie objekti, uzreiz aiz melnajiem caurumiem. Ņemot vērā, ka melnie caurumi ir teorētiski bezgalīgi blīvi, tas ir visai vērā ņemams sasniegums. Neitronu zvaigznes vēl dīvainākas padara tas, ka vienam no tās paveidiem – magnetāriem, ir tik spēcīgi magnētiskie lauki, ka, ja tas atrastos no Zemes tik tālu kā Mēness, tiktu nodzēsta visa informācija no mūsu kredītkartēm.
Gaišie, tumšie caurumi
Melno caurumu gravitācija ir tik spēcīga, ka no tās nespēj izbēgt pat gaisma. Katrs gaismas stariņš, katrs fotons, kas jebkad ir iespīdējis melnajā caurumā, ir zudis uz neatgriešanos. Līdz ar to melnie caurumi ir pilnīgi tumši… Izņemot to, ka tie ir arī atbildīgi par pašu spilgtāko gaismu visā visumā J
Krītot melnajā caurumā, zvaigznes, gāze, planētas un citi to kārumi, ceļo tik lielā ātrumā, ka berze starp to molekulām izstaro milzīgu karstumu un gaismu. Šādus melnos caurumus, kuri ietur maltīti, sauc par kvazāriem un tie ir ļoti, ļoti spilgti. Tieši cik spilgti? Vai spilgtāk par zvaigzni?
Jā… 100 tūkstoš reižu spilgtāk par galaktiku, kurā ir miljardiem zvaigžņu. Attēlā centrā ir redzami divi ķermeņi, kuri, skatoties no Zemes, ir aptuveni vienādi spilgti. Labajā pusē redzamais ķermenis ir salīdzinoši netāla zvaigzne, kura atrodas tikai pāris simtu gaismas gadu attālumā, tepat mūsu galaktikā. Tuvāk centram redzamais objekts ir kvazārs, kurš atrodas 9 miljardu gaismas gadu attālumā.
Kosmiskie attālumi
Kosmoss ir MILZĪGS. Tas ir zināms visiem, bet reti kurš tā pa īstam aptver kolosālos attālumus starp dažādiem objektiem. Manuprāt vislabāk aptvert attālumu raksturo laiks, kurā mēs to varam pievarēt. Neskaitot Sauli, Alpha Centauri ir mums tuvākā zvaigzne, kas atrodas nieka 4.37 gaismas gadu attālumā. Ja mēs vēlētos šo zvaigzni sasniegt cilvēka dzīves laikā – aptuveni 40 gadu garā ceļojumā, mums būtu jāuzbūvē kosmosa kuģis, kas spētu sasniegt ātrumu – 30 000 kilometri/sekundē. Līdz šim ātrākais ātrums, kuru kāds cilvēka radīts objekts ir spējīgs uzturēt ilgākā laikā ir 17.05 km/s. Tātad baigi tuvu šim mērķim mēs neesam J Cik tālu ir tuvākā galaktika? Tā būtu Andromedas galaktika, kura ir 2.5 MILJONU gaismas gadu attālumā.
Alus mākoņi
Tomēr, ja mēs kādreiz apgūsim iespēju pārvarēt kosmiskos attālumus – mūs sagaida grandiozas balvas. Vai Tev garšo alus? Vai Tu sapņo par ballīti, kurā alus nekad nebeigtos? Tad nākamo ballīti rīko gāzes mākonī ar nosaukumu G34.3. Tas ir gigantisks (1000 reižu lielāks par mūsu Saules sistēmu) Alus mākonis. Vai nebūs par īsu? Nebūs! Jo G34.3 ir 400 triljonu tonnu ar alu. Sanāks nepilnas 60 tonnas alus uz katru Zemes iedzīvotāju, salejot arī zīdaiņiem. Nekāds premium lāgeris gan tas nav – aliņam ir visādi nejauki piejaukumi. Attālums līdz Zemei – aptuveni 10 000 gaismas gadu.
Dimantu planētas
Ir labas ziņas arī nedzērājiem: kosmiskie dārgumi ar alu vien neaprobežojas, ir arī Dimantu planētas. Krietni tuvāk par alus mākoni, tikai 1200 gaismas gadu attālumā, atrodas planēta 55 Cancri, kuras virsējie slāņi sastāv no dimantiem. Dimantu planēta ir aptuveni divas reizes lielāka par mūsu Zemi, un, pēc zinātnieku aplēsēm, dimantu masa pārsniedz visas mūsu zemeslodes masu. Ja Tavā rīcībā ir kosmosa kuģis, kas ir spējīgs ceļot ātrāk par gaismu (savādāk 1200 gaismas gadu attālums šo ieceri padarīs gaužām nepraktisku), un esi aizmirsis apdāvināt savu otru pusīti Valentīna dienā, tad zini uz kurieni braukt sarakties.
Ja Tev raksts patika, tad pasaki to citiem spiežot + un pastāsti to saviem draugiem iesakot draugiem.lv, facebook un twiter! Ja Tevi interesē vēl raksti par astronomiju, kvantu fiziku, visuma rašanos, galu un citām eksistencionālām tēmām, meklē citus rakstus par šīm tēmām manā profilā: http://spoki.tvnet.lv/profils/justaride
Tev patiks šie raksti
Vai tad tie atrodas mūsu galaktikas pašā malā ? Jo ja tas būtu mūsu galaktikā, tad būtu tikai zvaigznes redzamas un kosmosa putekļi, bet nejau tīrs visums kur skaidri saredzamas galaktikas.
