Gudrs, spēcīgs, talantīgs un populārs - tā Čārlzu Vitmenu jaunībā raksturoja viņa draugi, paziņas, studiju biedri un kolēģi ASV jūras kara flotē. Taču, kad jaunietis ar smilšu krāsas matiem izauga par garu, atlētisku jūras kājnieku, zem viņa blondajiem matiem auga vēl kaut kas. Klusi un nemanāmi, iespiests starp viņa smadzeņu talāmu, hipotalāmu un amigdalu, auga smadzeņu audzējs. Vai šis audzējs mainīja Vitmena personību un lika viņam kļūt par vienu no nežēļīgākajiem masu slepkavām ASV vesturē?
Vai smadzeņu audzējs pārvērta šo ASV jūras kājnieku par masu slepkavu?8
316
0
Līdz 25 gadu vecumam Čārlzs Vitmens dzīvoja šķietami normālu dzīvi. Viņš bija apprecējis savu mūža mīlestību Keitiju (attēla Vitmena un viņa sievas kāzas), studēja mehānisko inženieriju Teksasas Universitātē Ostinā un bija populārs students, kā arī iepriekš gadu dienējis ASV jūras kara flotē un apguvis šarpšūtera (sharpshooter) iemaņas par, ko saņēmis arī īpašu medaļu.
Bet tad, savā 25. dzīves gadā Vitmens sāka sūdzēties par galvassāpēm - spēcīgām un pastāvīgām sāpēm, kuras viņš aprakstīja kā "milzīgas". Viņš veica arvien vairāk satraucošu ierakstu savā dienasgrāmatā, kurā detalizēti aprakstīja savu garīgo stāvokli: "Nesen (es nevaru atcerēties, kad tas sākās) esmu bijis daudzu neparastu un neracionālu domu upuris. Šīs domas nepārtraukti atkārtojas un tam ir nepieciešamas milzīgas garīgas pūles, lai koncentrētos uz noderīgiem un progresīviem uzdevumiem." Savas piezīmes viņš turpināja ar lūgumu veikt autopsiju viņa mirstīgajām atliekām, lai noskaidrotu vai ir atrodams, kāds biologiski saistīts cēlonis viņa darbībām un spēcīgajām galvassāpēm. Vēl viņš rakstīja, ka izlēmis nogalināt savu sievu un māti, lai "atbrīvotu viņas no ciešanām un pazemojuma par viņa darbībām". Viņš ne reizi nepieminēja nodomu uzbrukt universitātei.
Tveicīgā 1966.gada 1. augusta dienā Čarlzs Vitmens izdarīja, ko neidomājamu: bruņojies ar vairākiem ieročiem viņš uzkāpa Teksasas Universitātes pulksteņtornī Ostinas pilsētā Teksasā un sāka šaut. Arā izgājušie studenti, kuri piknikoja Universitātes teritorijā kļuva par viegliem mērķiem. 96 minūšu ilgajā Vitmena sarīkotajā ložu krusā tika nogalināti 16 cilvēki un ievainoti 31. Punktu slaktiņam pielika policists Hjūstons Makojs, kurš uzkāpa tornī un konfrontēja Vitmenu, nāvīgi sašaujot viņu. Vēlāk policija atrada arī Vitmena sievas un mātes līķus.
Nākamajā dienā veiktajā autopsijā, ārsti atklāja pekanrieksta izmēra audzēju Vitmena smadzenēs. Vai tas kaut kādā veidā varēja ietekmēt viņa darbību un lēmumus, un novest pie tā, ka laipns un sirsnīgs jauns vīrietis kļūst par nežēlīgu masu slepkavu? Par to, cik lielu lomu smadzeņu audzējs spēlēja asiņainākajā masu apšaudē ASV macību iestādē līdz 2007.gada slaktiņam Virdžīnijas Universitātē, ir dažādi viedokļi.
Lai gan sākotnējā sekcijā netika pārliecinoši apstiprināta audzēja saistība ar apšaudi, zinātnieku grupa gubernatora Džona Konalija (John Connally) pieprasītās komisijas sastāvā veica tālāku izmeklēšanu un pierādīja, ka audzējs varēja ietekmēt tās dienas notikumus.
“Īpaši ļaundabīgais smadzeņu audzējs varēja veicināt viņa nespēju kontrolēt savas emocijas un darbības,” 1996. gada sākotnējā ziņojumā rakstīja Stjuarts Brauns (Stuart Brown), psihiatrijas docents Beilora Medicīnas koledžā.
Taču ne visi eksperti ir vienisprātis par to, vai audzējs ietekmēja Vitmena domas un rīcību tajā augusta dienā.
Maikls Kēnigs (Michael Koenig), smadzeņu bojājumu eksperts, sacīja, ka Vitmena audzējs noteikti varēja ietekmēt viņa garīgo stāvokli, jo tas nospieda amigdalu.
Amigdala atrodas smadzeņu aizmugurējā daļā un regulē emocijas, kā arī tādas atbildes reakcijas kā bailes un agresija. Kēnigs sacīja, ka viņš praksē ir redzējis tādus audzējus, kāds bija arī Vitmanam, un tie ir ietekmējuši pacientu personību.
“Mazticams, ka audzējs ierosināja kāda veida psihotiskas dusmas, taču tas varēja viest izmaiņas viņa personībā, lai viņš kļūtu nedaudz agresīvāks un mazāk empātisks,” sacīja Kēnigs. “Tas noteikti varēja ietekmēt viņa emocionālo stāvokli, kā arī ķermeņa fizioloģiskās reakcijas uz draudiem un veselīgas emocionālās reakcijas uz agresiju.”
Citi zinātnieki, piemēram, N. Bredlijs Kīls (N. Bradley Keele), asociētais profesors Beilora Medicīnas koledžā, pauduši skeptiskākus uzskatus. Amigdalas pētnieks Kīls sacīja, ka audzējs šādā vietā patiesi varēja ietekmēt Vitmena uzvedību, taču mazticams, ka tas bijis vienīgais iemesls viņa rīcībai vai vispār uzskatāms par būtisku veicinošu faktoru.
“Jā, viņam patiesi bija agresīvs, ļaundabīgs audzējs pakauša daivā, kas varēja ietekmēt viņa dīvaino un agresīvo uzvedību,” teic Kīls. “Taču bieži nepievērš uzmanību tam, ka viņš nācis no ļoti vardarbīgas ģimenes un atzina, ka pirms sievas noduršanas bijis pret viņu vardarbīgs. Manuprāt, viņa audzējam bija tikai “netieša” saistība.”
Mūsdienu izsmalcinātās smadzeņu attēlveidošanas tehnoloģijas ļautu precīzāk ielūkoties Vitmena smadzenēs, taču daudzi mediji ziņojuši, ka tās ir vienas no “zudušajām smadzenēm”, kuras Teksasas Universitātes darbinieki iznīcināja 2002. gadā. Pat ja būtu iespējams precīzi noteikt audzēja ietekmi uz Vitmena rīcību, joprojām paliktu neatbildēts jautājums par to, vai tas kaut kādā veidā ietekmētu sabiedrības domas par viņu. Ja tiktu pierādīts, ka audzējs bijis notikušā cēlonis, vai pats Vitmens būtu mazāk vainojams?
Tev patiks šie raksti
