Kādā 1980. gada pavasara dienā seši arābu kaujinieki iebrūk Irānas vēstniecībā Lielbritānijā, sagrābj 26 ķīlniekus un draud nogalināt visus, ja netiks izpildītas prasības. Dzelzs lēdija Margareta Tečere ar teroristiem netirgojas un pavēl specvienība "SAS" gatavoties uzbrukumam
Neaizmirsti apskatīt manu profilu lai atrastu citus interesantus rakstus
Konstebls Trevors Loks 1980. gada 30. aprīļa rītā pārkāpj drošības instrukciju- viņš pamet savu posteni pie Irānas vēstniecības Londonā un ieiet ēkā, lai iedzertu kafiju. Turklāt viņš atstāj Ieejas durvis neaizslēgtas. Šo mirkli veikli izmanto seši melnīgsnēji vīrieši, kuri tuvojas vēstniecībai vēstniecībai no divām pusēm. Paliekot ārpusē, sargs , iespējams būtu viņus pamanījis un aizslēdzis durvis. Taču Loks pamana biresmas, tikai tad, kad dzird kliedzienus vārtu sarga telpā. Konstebls ir bruņots tikai ar revolveri, viņš nepaspēj to izmantot, kad ir jau sagūstīts, tomēŗ viņš ir paspējis nospiest trauksmes pogu un tādējādi par uzbrukumu informē Londonas policiju.
Irānas vēstniecībā ir iekļuvuši bruņoti vīriešī. Neitralizējuši Trevoru Loku, iebrucēji aizslēdz galveno ieeju. Pēc tam apstaigā telpas savācot 26 ķīlniekus. Trim cilvēkiem ir izdevies aizbēgt. Vēstniecības vadītājam Golamam Alī Afrūzam ir salausts žoklis. Kad sākās uzbrukums viņš sniedza interviju un mēģināja glābties, izlecot pa logu. Tomēr uzbrucēji tik un tā viņu sagūstīja. Kad ierodas policija to sagaida saušanai gatavu ieroču stobri un skrejlapas no kāda ēkas loga. Lapiņās rakstīts ka vēstniecību ieņēmusi Demokrātiskā revolucionārā Arabistānas atbrīvošanas fronte un izvirzīta pirmā prasība: Irānas valdībai līdz 1. maijam jāatbrīvo 91 DRFLA biedrs, kas ieslodzīts cietumos Hūzestānas provincē. Ja prasību neizpildīs vēstniecība tiks uzspridzināta ar visiem ķīlniekiem.
Taču ķīlnieku sagūstītāji nav ņēmuši vērā ka Lielbritāniju vada premjerministre Margareta Tečere, kuru ne velti dēvē par "Dzelzs Lēdiju". Viņa paziņo saviem ministriem, ka nekādas prasības nedrīkst pildīt un nav pieļaujama teroristu izbraukšana no Lielbritānijas teritorijas. Kamēr policija norobežo vēstniecību un sāk sarunas ar sagrābējiem, jau 30. aprīļa pēcpusdienā ierodas speciālā vienība "SAS" (Special Air Services) un kādā no kaimiņu ēkām sāk gatavoties triecienuzbrukumam. 1. maija pēcpusdienā kaujinieki izraisa jaunu prasību:grupas līderis Oans Alī Mohamme, ko policija kodēti dēvē par Salīmu, vēlas runāt ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem. Sarunās ar teroristiem policisti "velk laiku", paziņojot dažādus prasību neizpildes ieganstus, mudinot viņu notiekt jaunus termiņus un aicinot pamazām atbrīvot gūstekņus. Tikmēr drošības spēki gatavojas operācijai, liek lietā dažādus trikus trokšņa radīšanai, kas novērstu teroristu uzmanību. Tostarp Hītrovas lidostas dispečeri saņem lūgumu vadīt lidmašīnu nosēšanos lēzenākā lokā(ar skaļu troksni), nekā ierasts. 2. Maijā Salīmam tiek dota iespēja izteikt savas prasības BBC. Tās dienas vakarā ķīlnieku prasības izskan vienā no BBC radiostacijām. Teroristi gan nav apmierināti ar interpretāciju...
Ķīlnieku drāma ievelkas vairāku dienu garumā, un pat šķiet ka tā varētu beigties bez asinsizliešanas. Taču tad teroristu grupas līderis zaudē pacietību un cerības, ka prasības tiks izpildītas... 5. maijā pulksten 13.00 policija saņem zvanu no ielenktās ēkas. Runātājs nav Salīms.
"Mani sauc Abāss Lavasānī" drebošā balsī saka Irānas vēstniecības preses sekeretārs. "Esmu sasiets, un viņi draud mani nošaut. Palīdziet man..." Tad klausuli paķer Salīms un strikti paziņo - ja pēc 45 minūtēm viņam nebūs nodrošināti sakari ar kāu no arābu valstu vēstniekim, ķīlnieks tiks nogalināts. Pulksten 13.45 ielenktajā ēkā atskan trīs šāvieni. Vakarā sekeretāra līķi izmet uz ielas. Ar to visas sarunas ir beigušās.
Ap pulkstens 19.00 premjere Mārgareta Tečere dod akceptu operācijai, ko sešas dienas gatavojuši "SAS" specvienības komandieri. "Uzmanību visiem! Runā Saulstariņš," specvienības austiņās runā vadītājs," Tagad komandēju es." Viens no karavīriem iešauj gaismas šahtā kaut ko līdzīgu vaska pikai, kam līdzi stiepjas vadi. Priekšmets gaismas šahtā ir puskilograms plastiskās sprāgstvielas, kuru paredzēts uzmanības novēršanai uzspridzināt virs jumta loga trešajā stāvā. Lai vēl vairāk samulsinātu pretiniekus, šajā brīdī policjas sarunu vedējs piezvanīs teroristu komandierim, kurš būs spiests doties pie tālruņa otrajā stāvā, tātad prom no ķīlniekiem, kuri sapulcināti trešajā stāvā.
Tiklīdz visi nostājušies savās vietās austiņās atskan komanda:"Sākam!" Vēstniecības sētas pusē četri karavīri nolaižas pa virvēm no jumta uz trešā stāva balkona. Ķīlnieku glābšana ir uzsākta un nav pārtraucama. Un tūliņ pat notiek pirmā kļūme. Grupas komandiera virve sapinas un aizķeras siksnas metāla cilpā. Viņš paliek karājoties 2,5 metrus virs balkona. Pēc brīža cenšoties apiet šo komandieri, seržants Tomijs Pālmers ar zābaku nejauši izsit logu.
Tikmēr austiņā sarunu vedējs brīdina ka Salīms aizgājis no telefona lai uzzinātu kas par troksni, pārsteiguma moments tūlīt tiks zaudēts."Aiziet, aiziet, aiziet!" mikrofonā kliedz komandieris. Visām grupām jāuzbrūk uzreiz nevis saskaņā ar grafiku. Tūliņ pēc šī sauciena noskan sprādziens, kas liek nodrebēt visai ēkai. Tagad tikai zibenīgi ātra rīcība spēj novērst ķīlnieku slaktiņu
Kamēr "SAS" vienība dodas ēkā. Teroristu vadonis un sagūstītais konstebls Trevors Loks pa tālruni risina sarunas ar policijas pārstāvjiem, kad izdzird plīstošu stiklu un pēc mirkļa arī sprādzienu. Policists Loks nojauš ka sākusies glābšanas operācija un metas virsū Salīmam neļaujot tam tikt pie ķīlniekiem. Loks sagrābj Salīmu no muguras, un viņā mašīnpistole izkrīt no rokām un aizslīd prom pa grīdu. Salīms mēģina atbrīvoties bet Loks pieliek viņam pie galvas pistoles stobru. Protams ķīlniekus pārmeklēja, tomēr neuzmanīgi un tāpēc neatrada Loka ieroci, ko viņš nēsā makstī pie potītes.
Pēkšņi durvis atsprāgst vaļā un telpā ienāk vairāki tumši stāvi. Tad viņš pamana divus priekšmetus kas ripo pa grīdu, un tad pēkšņi atskan divi apdullinoši sprādzieni. Salīms izmantojot šo mirkli atbrīvojas un skrien pie mašīnpistoles, taču viņu neitralizē karavīri ar dažiem šāvieniem. Pirmais un bīstamākais terorists ir neitralizēts.
Kamēr Maklīza grupa ielaužas otrajā stāvā, viņā kolēģiem stāvu zemāk rodas jaunas grūtības. Grupas vadītājs joprojām karājas virvē virs balkona, kad viņa vīri iesviež pa logu apdullinošās granātas pretī šaujas liesmas, jo teroristi telpā sakrāvuši mēbeles un aplējuši tās ar petroleju. Uguns svilina kājas arī virsniekam, līdz kāds karavīŗs no jumta pārgriež virvi un vadītājs nokrīt uz balkona. Turpinājumā karavīri pārtraušas pār degošajām mēbelēm tiekot blakustelpā kur atrod četras neapsargātas sievietes, tomēr tālāk netiek jo nākamās durvis ir aizbarikādētas. Tāpēc specvienība pieņem lēmumu ka vienam jādodas atpakaļ un jāielien telpā caur blakus logu.
No balkona viņam izdodas ierāpties pa kādu logu, telpā viņš ierauga kādu cilvēku kas cenšas ar šķilatavām aizdegt paklāju. Seržants pavērš mašīnpistoles stobru, nospiež mēlīti, taču atskan tikai klikšķis. Terorists paceļ galvu aši izšauj divas reizes, tomēr abas netrāpa. Seržants izvelk pistoli, tomēr nepaspēj izšaut jo dedzinātājs jau aizbēdzis. Viņš ieskrien blakustelpā kur ierauga šo teroristu ar granātu rokās, viņš nekavējoties izšauj, un granāta aizripo pa grīdu, viņš atvieglots ierauga ka drošinātājs ir savā vietā.
Nākamajā mirklī telpā iesteidzas pārējie kareivji un liekas ka cīņa ir beigusies. Specvienība atbrīvojusi pēdējos ķīlniekus, tomēr dažiem glābiņš nācis par vēlu. Teroristi tiešā tēmējumā šāvuši uz 15 ķīlnieku grupu, un viens no viņiem nogalināts, bet divi - smagi ievainoti. Tagad trīs noziedzinieki mēģina slēpties starp ķīlniekiem.
Teroristus nodod viņu haki krāsas jakas, vienu identificē kad ved ārā no teleska telpas. Pēc tam atrod vēlvienu kurš slēpdamies ticis gandŗīs līdz pirmajam stāvam. Tikai jaunajam Fauzī Nemdžādam izdodas izkļūt Vēstniecības dārzā, kur viņu notver pārbaudot dokumentus.
Militārā operācija ir beigusies, viens ķīlnieks pagalam, un vēl diviem jāpavada mēneši slimnīcā. Taču SAS bija rēķinājušies ar 40%zaudējumu tāpēc operācija skaitās veiksmīga. Improvizējot nestandarta situācijās viņi pierādījušī, cik patiesa ir viņu devīze "Kas neriskē tas nevinnē".
Pēc ieroču nodošanas vīri sapulcējas štābā lai iedzertu alu. Kad atkorķējas pirmās pudeles telpā pēkšņi ienāk Lielbritānijas premjerministre.
