Iepriekšējā gadsimta sākumā tikai zinātniskās fantastikas cienītāji varēja iedomāties, ka mums kādreiz būs lidojošas mašīnas (lidmašīnas) vai kustīgu attēlu pārraides (televīzija).
Cilvēki vienmēr ir aizrauti ar nākotnes pareģošanu, un viņi mēģina vizualizēt savas fantāzijas par izgudrojumiem, ko nesīs nākotne. Žils Verns jau 19.gadsimta beigās rakstīja par ceļošanu kosmosā, pa gaisu vai zem ūdens, tas ir kādu laiku pirms tam, kad tika ieviests gaisa transports, zemūdenes, kādas mēs tās izprotam mūsdienās un kur nu vēl kosmosa kuģi. Nemaz nerunājot par Leonardo da Vinči, kurš 16.gadsimta sākumā jau bija uzrasējis helikopteru, tanku, koncentrētu saules enerģiju un kalkulatoru.
Katrai paaudzei ir sava ideja par to, kā viss izskatīsies nākotnē un interesanti ir tad, kad tas laiks pienāk un esošo var salīdzināt ar pagātnes fantāzijām. Ap 1900.gada Vācijas šokolādes ražošanas uzņēmums Hildebrand radīja pastkartes ar vīzijām kā cilvēki dzīvos 2000.gadā. Attiecībā uz modes tendecēm viņi būs krietni kļūdījušies, bet vairāk pievērsīsim uzmanību par to, kādas tehnoloģijas viņi bija paredzējuši mūsdienu cilvēkam.
Tā mūsdienas redzēja 1900.gadā21
Attēla pārraide un telefona sakari. Diezgan grūti salīdzināt ar mūsdienu televīzju.
Pastaigas pa ūdeni. Gluži nav ūdensslēpes, bet doma bijusi pareiza.
Pa dzelzceļu pārvietojamās mājas.
Personīgās lidojamās mašīnas.
Personīgie gaisa kuģi.
Lokomotīve amfībija, kas var pārvietoties gan pa ūdeni, gan pa dzelzceļu. Nav īpaši gudra doma zem ūdens ierīkot sliedes, bet amfībijas kā tādas mums tomēr ir.
Policijas rentgenstaru novērošanas mašīna. Iedomājies, kādus resursus vajadzētu mūsdienās, ja katras novērošanas kameras vietā būtu šāda ierīce.
Laikapstākļu kontroles mašīna.
Vasaras brīvdienas Ziemeļpolā. Pilnīgi realizējams, vienīgi ja tev ir prāva naudas summa.
Kustīgais ielas segums. Šur tur ir realizēts, bet ne ikdienas vajadzībām.