Ak, trakā, trakā pasaule. Te raksta turpinājums.
Šokējošās paražas195
3601
19
Autora bilde
Gan Ķīnā, gan Filipīnās vēl var novērot seno tradīciju, ka mirušais tiek apglabāts, piestiprinot zārku pie klints. Šī tradīcija raksturīga kādai, jau gandrīz izmiruši minoritāšu grupai, ko sauc par Bo
Autora bilde
Arī senajiem romiešiem bija kāda dīvaina tradīcija – maltīte kopā ar mirušajiem. Mirušos ēdināja caur caurulīti, kuras viens gals atradās mirušajam mutē, bet otrs virs zemes. Parasti baroja ar vīnu, medu un citiem labumiem. Bieži vien apbedījumu vietās tika rīkoti pikniki. Romieši uzskatīja, ka barojot mirušos, viņi tiem izrāda nebeidzamu mīlestību.
Autora bilde
Masaju ciltiī, kas dzīvo Kenijā, arī ir kāda neparasta ieraža. Cilvēki izrāda pagodinājumu viens otru apspļaudot. Arī kad pasaulē nupat nācis mazulis, masaju vīrieši to apspļauda un no dēvē par gaužām sliktu, jo tiek uzskatīts, ka sakot bērnam labus vārdus, tas tiek nolādēts un tam būs slikta dzīve.
Autora bilde
Amazones džungļos Brazīlijā mīt kāda cilts, kur savāds rituāls jāveic puišiem. Viņiem jāuzvelk cimdi, kas piepildīti ar skudrām, kuru dzēlieni ir īpaši nepatīkami un sāpīgi. Cimdi rokās jānotur vismaz desmit minūtes un rituāls jāatkārto divdesmit reizes vairāku mēnešu garumā.
Autora bilde
Janomamo ciltī, kas dzīvo Venecuēlā un Brazīlijā, ir kāda dīvaina tradīcija. Ciltī tiek uzskatīts, ka no mirušā cilvēka nekas nedrīkst palikt pāri. Mirušo sadedzina un tā kaulus saberž kopā ar pelniem. Pēc tam šis maisījums tiek izdalīts vairākām ģimenēm un apēsts. Tuvinieku nāvē parasti tiek vainoti kaimiņu cilšu šamaņi, kas uzsūtījusi nelaimi un nāvi.
Autora bilde
Kādai etniskajai grupai Indonēzijā bēres ir vissvarīgākais notikums, kuram gatavojas ļoti ilgi (lielāko laika daļu gan aizņem naudas krāšana bēru svinībām). Kamēr notiek gatavošanās bērēm, mirušais ievīstīts drānās, atrodas turpat mājās (bieži vien pat pāris mēnešus). Viņi uzskata, ka mirušā dvēsele līdz apglabāšanas brīdim ir kopā ar mājiniekiem.
Autora bilde
Aghora ir īpaša hinduistu sekta, kurai nav nekādu tabu. Viņi iesaistās dažādās seksuālās darbībās, ēd gaļu, lieto alkoholu un dažādas narkotiskās vielas. Tas viss vēl nebūtu nekas, bet viņu tradīcijas kļūst pavisam dīvainas, kad lieta grozās ap mirušajiem - viņi tos ēd. Tas nekas, ja līķis kādu laiku pavadījis ūdenī vai kur citur, tik un tā var likt uz kārā zoba, gan jēlā, gan apceptā veidā. Tiek ēstas arī kremācijas atliekas. Aghori dzīvo turpat, kur kremē savus mirušos, jo tad viss pa rokai – i drēbes, i gaļiņa.
Autora bilde
Solapurā, Indijā katru gadu vecāki sanāk kopā, lai veiktu kādu neparastu rituālu. Viņi met savus nesen dzimušos bērnus no 15 m augsta torņa, bet pārējie ciemata iedzīvotāji nostieptā segā tos ķer.Tiek uzskatīts, ka šis rituāls bērnam nodrošina ilgu un laimīgu dzīvi.
