Slimākie 19. gadsimta sērijveida slepkavas, par kuriem vēsture ir aizmirsusi10

Kalpu meiteņu iznīdētājs. 1884. un 1885. gadā sērijveida slepkava, pazīstams kā "Kalpu meiteņu iznīdētājs", terorizēja Ostinas pilsētu Teksasā. Viņš naktīs ielavījās mājās, izvilka savus upurus no gultām un ar cirvi sacirta tos gabalos. Astoņi cilvēki (septiņas sievietes un viens vīrietis) krita par upuri šim maniakam. Seši upuri tika atrasti ar ausīs ievietotiem "asiem priekšmetiem". Laikraksts The New York Times ziņoja, ka "slepkavības izdarījis kāds viltīgs ārprātīgais, kurš ir traks uz sieviešu nogalināšanu". Policisti intervēja vairāk nekā 400 aizdomās turētos vīriešus. Visa pilsēta bija kā uz naža asmens. Melno kopienu vidū izplatījās baumas, ka slepkava ir baltais vīrietis, kurš ir prasmīgs vudū, jo viņš varēja ieiet mājās, kur kalpu meitenes gulēja un aiziet nepamanīts. Arī neviens no sargsuņiem pie mājām pat neierējās. Īstais slepkava netika notverts, un viņa identitāte joprojām ir noslēpums.

Aknu ēdājs Džonsons. 1824.gadā Ņūdžersijā dzimušais Džeremajs Džonsons ir pazīstams ar leģendāriem tumšiem stāstiem, kas saistās ar viņa vārdu. Džonsons piedalījās Pilsoņu karā, bet ne tāpēc viņu atceras. Viņš ir labāk pazīstams ar savu 15 gadus ilgušo privāto karu pret Apsaroki cilts indiāņiem, kuri 1847.gadā nogalināja viņa sievu. Saskaņā ar vēstures grāmatām Džonsons nogalināja vairāk nekā 300 Apsaroki indiāņus un ēda viņu aknas. Tā arī viņš kļuva pazīstams kā "Aknu ēdājs Džonsons". Aknu ēšana bija necieņa pret Apsaroki cilti, jo viņi uzskatīja aknas par svarīgu orgānu pēcnāves dzīvei. Džonsons atrieba sievas nāvi un nomira 1900.gadā veterānu mājā Santamonikā Kalifornijā, 75 gadu vecumā.

Asiņainie Benderi. 1870. gadu sākumā Kanzasa bija mājas nežēlīgu sērijveida slepkavotāju ģimenei, kas bija pazīstami kā Asiņainie Benderi. Džons un Elvīra Benderi kopā ar saviem diviem bērniem - dēlu Džonu jaunāko un meitu Keitu, noslepkavoja vismaz 11 cilvēkus. Benderi dzīvoja nelielā koka mājiņā, kur vienā pusē bija veikaliņš, bet otrā dzīvojamā istaba. Kad Labette apgabalā sāka pazust cilvēki, vietējie ļaudis sasauca ārkārtas sapulci. Izmeklētāji atklāja, ka Benderi mēdza ielūgt ceļotājus pie sevis mājās, brutāli tos noslepkavot un aprakt. Tika aprēķināts, ka Benderi no saviem upuriem nozaguši aptuveni 4500 ASV dolāru. Izmeklētāji pamanīja, ka ābeļu dārzā pie mājiņas zeme ir ar dīvainiem uzkalniem. Nedaudz parokoties viņi atklāja, ka katrs uzkalns patiesībā bija nogalinātā upura kaps. Ābeļu dārzā bija pavisam astoņi šādi kapi. Tuvējā apkārtnē tika atrastas vēl 3 apbedījuma vietas. Viena no Benderu upurēm bija tikai 8 gadus veca meitenīte. Pats baisākais šajā stāstā ir tas, ka Benderi nozuda un vairs nekad netika redzēti.

Amēlija Daijere. Šī britu slepkava ir nežēlīgākā visā šajā sarakstā, jo par saviem upuriem izvēlējās pašus neaizsargātākos - zīdaiņus. Tiek uzskatīts, ka Daijere ir atbildīga par vairāk nekā 400 zīdaiņu slepkavībām vairāk nekā 30 gadu laikā. Daijere uzdevās par Hārdingas kundzi un ievietoja sludinājumu vietējā Bristoles avīzē: "Precēts pāris bez ģimenes vēlas adoptēt veselīgu bērnu, jauka lauku māja. Maksāsim - 10£". Patiesībā, viņa paņēma mazuļus no grūtībās nonākušām vientuļajām mātēm, nomocīja viņus līdz nāvei vai noindēja viņus, pēc tam atbrīvojās no līķiem. Tad 1896.gadā Temzas upē tika atrasts 15 mēnešus vecas meitenītes līķis. Mazais ķermenis bija iesaiņots brūnā papīra paciņā ar Daijeres vārdu un adresi uz tā. Daijere mainīja savu adresi tik bieži, ka policijai ilgi nācās sadzīt viņas pēdas. Kad viņu beidzot saņēma ciet, Daijere tika apsūdzēta simtiem mazuļu nonāvēšanā, un tobrīd 60 gadus vecā sieviete kļuva par vecāko sievieti, kurai izpildīts nāvessods kopš 1843.gada.

Mērija Anna Kotona. Tiek uzskatīts, ka angļu sērijveida slepkava Mērija Anna Kotona stāv aiz 21 cilvēka nāves. Viņas upuru sarakstā ir trīs no viņas četriem vīriem un 11 no viņas 13 bērniem. Kotonas metode bija nežēlīga: viņa savus upurus noindēja ar arsēnu un pēc tam savāca viņu dzīvības apdrošināšanas naudu, piederošās lietas un īpašumus. Policija sāka pievērst uzmanību viņai pēc tam, kad nomira viņas audžu dēls, un viņa vispirms devās ceļojumā uz apdrošināšanas biroju, nevis informēja ārstu. Tika atklāts, ka viņa ir ceļojusi pa valsti, un gandrīz visi viņas tuvinieki bija miruši no vēdera drudža. Par saviem nodarījumiem arī pašai Kotonai nācās aiziet mokošā nāvē. 1873.gadā viņa tika notiesāta uz nāvi par 21 cilvēka slepkavību. Kotonai piesprieda nāves sodu pakarot un to veikt uzņēmās nežēlīgais bende Viljams Ongs Kalkrafts, kurš uzstāja, ka jāizmanto īsa virve, lai Kotona piedzīvo pēc iespējas mokošāku nāvi.