Izgudrojumi, kas ir stipri vien senāki kā varētu domāt...
Senatnes izgudrojumi62
2243
8
Varētu šķist, ka slidas ir salīdzinoši jauns izgudrojums, taču tas nebūt tā nav. Zināms, ka tagadējā Somijas teritorijā, slidas cilvēki lietojuši jau vismaz 5000 gadus atpakaļ. Oksfordas un Milānas universitātes pētnieki izpētījuši, ka slidas parasti tika darinātas no dzīvnieku kauliem un ādas sloksnītēm, ar kuru palīdzību tika piesietas pie apaviem. Skaidrs, ka slidas nelietoja prieka pēc, bet gan tālab, lai skarbajos laika apstākļos pārvietotos krietni ātrāk.
Skandināvijā atrastas arīdzan pirmās metāla slidas, kas izgatavotas ap m.ē. 200 gadu. Slidas sastāvējušas no plānas, salocītas vara plāksnītes, kas piestiprināta ādas apaviem.
Izrādās, ka betonu, kā celtniecības materiālu, romieši lietojuši jau vēlās republikas laikā. Tiem laikiem betons, bija pilnīgi revolucionārs celtniecības materiāls, kas pavēra daudz un dažādas jaunas iespējas. Romieši bija sajūsmināti par jaunatklātā materiāla īpašībām – tas bija salīdzinoši viegls, toties ārkārtīgi stiprs materiāls, kas sacietēja arī zem ūdens.
Arī bioloģiskie ieroči nav nekas jauns. Tie ļaudīm bija pazīstami jau tālajos viduslaikos. Lai nobendētu vismaz pusi kādas pilsētiņas iedzīvotāju, nevajadzēja neko vairāk kā vien katapultu un kādu beigtu lopiņu. Viss gaužām vienkārši – kad beigtais lopiņš sāk pūt un tajā attīstās visādas sērgas, tad ar katapultas palīdzību tiek ielidināts aiz pilsētas aizsargmūriem. Kas notiek tālāk? Pilsētnieki, viens pēc otra sāk apmirt no dažnedažādām sērgām.
Runājot par ieročiem, jāpiebilst, ka arī uguns metējs nav nekāds jauno laiku izgudrojums. Bizantijas impērijas laikā, karavīri uguns metēju izmantojuši jūras kaujās, kuģa galā uzstādot vara caurules, pa kurām lijis degmaisījums (saukts par grieķu uguni), kas spējis degt pat uz ūdens virsmas un iznīcinājis neskaitāmus pretinieku kuģus. Daļēji tas darbojies arī kā psiholoģiskais ierocis, jo pretinieki, ieraugot briesmīgos bizantiešu kuģus, kas spļauj uguni, mēģinājuši no tiem turēties pa gabalu. Degmaisījuma sastāvu bizantieši turējuši lielā slepenībā un tas nav zināms pat mūsdienās.
Jums šķiet, ka mutes higiēna kļuvusi aktuāla tikai pēdējo gadsimtu laikā? Tas nebūt tā nav! Mutes dobuma tīrīšana bijusi aktuāla jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, visā plašajā pasaulē. Zobu tīrīšanai cilvēki izmantojuši koku zariņus, dažādas saknes, putnu un dzīvnieku spalvas un pat dzeloņcūkas adatas. Savukārt lielais vairums pirmatnējo zobu pastu pamatā bija urīns, kas dezinficēja mutes dobumu un mazliet pabalināja zobus. Senie grieķi un romieši „zobu urīnu” papildināja ar sasmalcinātiem kauliem vai saberztām austeru čaulām.
Izrādās, ka arī plastisko ķirurģiju cilvēki pārzinājuši jau tālā senatnē. Pirmās nepārprotamās liecības par ausu un deguna korekciju nāk no Indijas, kur plastisko ķirurģiju pielieto jau ap 600. g. p.m.ē. Mūsu ēras sākumā arī Romā plaši izplatījās plastiskā ķirurģija. Tolaik ļaudis bija tikpat apsēsti ar savu izskatu kā mūsdienās. Senās Romas rakstiskie avoti liecina, ka ar plastiskās ķirurģijas palīdzību tika samazinātas krūtis, nogrieztas „riepas”, likvidētas rētas, pielaboti deguni un ausis, bet vispopulārākā operācija bijusi dzimumlocekļa pielabošana. Jo teju vai lielākais kauns esot tāds, kāds jāpiedzīvo greiza krāniņa īpašniekam pirtī ejot...
