›

Pie jūras dzīve mana...18

489 1

Tā latvieši dziedāja. dzied un arī dziedās Baltijas jūras krastā. Un kā gan savādāk, esam taču piejūras valsts iedzīvotāji. Un jūra mums nav tikai vieta, kur iegūst zivis.Tā ir kaut kas daudz vairāk. Vismaz lielākajai daļai.

Nedaudz paskatīsimies atpakaļ, kā tad jūras iekarošana vispār sākās....

Latvieši vienmēr ir bijuši... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

Latvieši vienmēr ir bijuši lieliski kuģotāji un kuģu būvētāji.Vikingu laikos ( 800-1060)Latvijas teritorijā dzīvojošās baltu tautas gan karoja ar vikingiem, gan tirgojās.Īpaši kurši izcēlās ar saviem sirojumiem uz Skandināvijas zemēm.Bet lai varētu veikt tik tālus jūras braucienus bija nepieciešami labi un izturīgi kuģi.Un kurši tos mācēja taisīt.Tas gan nebija vienkāršs process un arī ne ātrs.Kuģa būvēšana prasīja trīs gadus; pirmajā gadā tika savesti un sagatavoti kokmateriāli, otrais gads pagāja tos kaltējot un tikai trešajā gadā varēja ķerties pie kuģa būvēšanas.

13gs Rīga iestājas Hanzas... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

13.gs Rīga iestājas Hanzas savienībā un pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim uzplaukst arī kuģniecība.Lai arī šajā laikā vairākkārtīgi mainās pilsētas saimnieki ( saimnieko gan poļi, gan zviedri), osta attīstās un ieņem arvien lielāku nozīmi.Kuģu karogi kalpoja par pazīšanās zīmi.Tie norādīja ostu, kurā attiecīgais kuģis ir pierakstīts. Un pirmais zināmais Rīgas kuģu karogs bija melns ar baltu krustu.

izveidot rakstu izveidot testu

17gs kuģu būve attīstās arī... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

17.gs kuģu būve attīstās arī Kurzemes hercogistē.Šeit tiek izveidotas sešas kuģu būvētavas, kur latviešu dzimtcilvēki būvēja kuģus saviem saimniekiem.Daži pat tika pieņemti uz kuģiem , bet tikai par matrožiem.Ar hercoga Jēkaba gādību tiek uzbūvēti vairāki simti burinieku. Un ne tikai savām vajadzībām.Tos būvē un pārdod arī Francijai ( 27) un Lielbritānijai ( 6 ).Pateicoties kuģniecības attīstībai nelielā hercogiste veiksmīgi tirgojās, uzturot pat divas kolonijas; Tobago Latīņamerikā un Andreja fortu Gambijā.Kurzemes hercogistes vērienīgā flote tiek pilnībā iznīcināta Ziemeļu kara laikā (1700-1721 ).

Jaunlatviešu kustības... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

Jaunlatviešu kustības pārstāvis Krišjānis Valdemārs bija pirmais, kurš jūras piekrastes iedzīvotājus aicināja uzsākt tāljūru burinieku būvi un dibināt savu jūrskolu.19.gs vidū Latvijā darbojas 2 jūrskolas- Rīgā un Liepājā, bet šeit mācības notiek vācu valodā.1864.gada 23.novembrī tālbraucējs kapteinis Kristiāns Dāls par saziedotiem līdzekļiem nodibina Ainažu jūrskolu.Šajā jūrskolā bez maksas var mācīties latvieši un igauņi, jo mācības notiek gan latviešu, gan igauņu valodās.Jūrskola pastāvēja līdz 1.Pasaules karam.

1870gadā pirmais latviešu... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

1870.gadā pirmais latviešu burinieks dodas pāri Atlantijas okeānam.Apkalpi veido tikai vietējie iedzīvotāji, kuri kuģošanas prasmes bija apguvuši pašmācības ceļā, kuģojot gar piekrasti.Diezgan pārdroši tie latvieši bija!1882.gadā tiek nodibināta kuģniecības sabiedrība ‘’Austra’’, kurai arī piederēja vairums tālaika burinieku.

19gs pirmajā pusē pasaulē... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

19.gs pirmajā pusē pasaulē kravu pārvadāšanai sāk izmantot tvaikoņus.Pirmais tvaikonis, kas ienāk Rīgas ostā ir no Zviedrijas ‘’Oskars’’, un tas notiek 1830.gada 8.jūnijā.19.gs beigās arī latvieši sāk iegādāties tvaikoņus.Tie gan bija jau krietni nokalpojuši ārzemēs; 20-25 gadu veci, bet kalpoja vēl godam.Bet palielinoties tvaikoņu skaitam, attīstījās arī Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas.Kuģi veica regulārus braucienus uz Krieviju, R-Eiropu, Āziju un Āfriku.Darbojās pat regulāra pasažieru tvaikoņa līnija Liepāja- Ņujorka.

1Pasaules karš gandrīz pilnībā... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

1.Pasaules karš gandrīz pilnībā iznīcina Latvijas jūras transportu.Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas.Arī jūrskolas pārtrauc savu darbību.Pavisam tiek zaudēti ap 230 kuģu.Daļa tiek aizturēti Krievijas ostās, daļu konfiscē Vācija.Daudzi latviešu jūrnieki tā arī mājās vairs neatgriezās.

Pēc neatkarības proklamēšanas... Autors: F31KS Pie jūras dzīve mana...

Pēc neatkarības proklamēšanas pirmais kuģis, uz kura 1918.gada decembrī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, bija tvaikonis ‘’Maiga’’.Tirdzniecības flotē bija tikai 45 kuģi.Tiem, pēc miera līguma noslēgšanas, pievienojās vēl 8 tvaikoņi, kuri atgriezās no Petrogradas.Bet no Vācijas gan neko neizdevās atgūt.1923.gadā tvaikoņu cenas pasaules tirgū strauji kritās un latviešu tirdzniecības flote tika papildināta ar lietotiem tvaikoņiem.Vienīgais kuģis, kas būvēts speciāli darbam Rīgas ostā, bija ledlauzis ‘’Krišjānis Valdemārs’’. 1937.gadā bija jau 16 regulāras līnijas starp Latviju un Eiropas valstīm.1940.gadā visa flote pāriet PSRS īpašumā.