Nesen bezdarbības vadīts rakājos pa internetu un atradu stāstu, kurš mani ieinteresēja un lika pievērst padziļinātu uzmanību. Stāsts par kādu ekscentrisku zinātnieku, kurš spēja radīt jaunu dzīvību ar elektroenerģijas un ķīmisko vielu maisījuma palīdzību. Šī eksperimenta patiesumu nav iespējams 100 % pierādīt, taču pēc viņa pierakstiem un laikabiedru liecībām tur „kaut kas” notika.
Londona, 1837. Viktoriāņu laikmets bija uzsācis savus apgriezienus, līdz ar to radās atklājumi un pieņēmumi, kas mainīja veidu, kādā cilvēks saprata un spēja izskaidrot dabu. Elektrība, viens no modernās pasaules brīnumiem, kura pētīšana un izprašana notiek vēl mūsdienās. Lai gan mūsdienās elektrību izmanto vairāk apgaismošanai, daži cilvēki to izmantoja medicīnā un viens pielietojums ir mirušu ķermeņu atdzīvināšana. Izmantota tika arī dabīgi radusies elektrība, proti, zibens spēks. Kāda prestiža organizācija- Londonas Elektrības biedrība, bija gatava spert soli, kas jauks robežu starp dzīvību un nāvi.
Foto: 1836. gada karikatūra, kas skaidroja tautas jēdzienu par līķu galvanizāciju. Kā zibens šautra, kas brāžas no debesīm, mineralogs un elektrības entuziasts Endrjū Krose darbojās savā laboratorijā. Atrodoties plašā telpā savā muižā, pilnā ar kristāliskajiem elektrības uztvērējiem, viņš un viņa rīcība atgādināja Frankenšteina filmās redzētos skatus. Sienu velvēs, kambīžu vietā viņš visu bija piebāzis ar elektrības uztverošajiem kristāliem, tādejādi cenšoties iegūt visspēcīgāko elektroenerģijas formu- zibeni. Mūsdienās Kroses situāciju muižā raksturo kā atrašanos telpā, pilnā ar dzirkstelēm un viņa apbrīnojamo akumulatoru, kurš varēja sasniegt 1000 reižu lielāku jaudu, nekā visi pārējie elektromotori viņa muižā.
Foto: Kroses eksperimenti ar savāda izskata radījumiem.
Lai paildzinātu savas primitīvās galvaniskās baterijas strāvas plūsmu, Krose ieviesa daudzus ķīmiskos elementus: salikto potašu, sālsskābi, dzelzs oksīdu. Liekot strāvai ceļot caur ķimikāliju un dzelzs pilno šķīdumu, viņš plānoja uzlabot kristālu iegūšanas metodi. Bet četrpadsmitajā eksperimenta dienā Krose atzīmēja vairāku noslēpumainu baltu puslodīšu izcelšanos no dzelzs kodola. Četras dienas vēlāk šo puslodīšu lielums bija divkāršojies, un tām šķietami bija pieaugušas mazas kājiņas. Pēc 26 dienām Krose ziņoja, ka šie objekti ir pieņēmuši „perfekta kukaiņa” izskatu. Pēc 28 dienām, šie kukaiņi sāka kustētie pa šķīdumu un izrādījās ļoti naidīgi pret citiem kukaiņiem, kas netīši iekrituši šķīdumā.
Foto: aukstumērce.
Kaut kas pārsteidzošs radās šā eksperimenta laikā. Krose bija zinātnieks un steigšus izdarīt kādus secinājumus viņš atteicās. Viņš eksperimentu veica atkārtoti, izmantojot tāda paša veido šķīdumu. Atkal un atkal eksperiments noveda pie šo dīvaino kukaiņu izveidošanās. Krosem šie radījumi atgādināja Acari ģinti, kas ir ērces un tādēļ šos kukaiņus viņš nosauca par Acari Crossi, kas daļēji ir par godu viņam pašam.
Foto: milzu sarkanā samta ērce.
Tāpat kā lielākā daļa tā laika angļu, Krose bija dievbijīgs vīrs un šie atklājumi mazliet uztrauca viņu. Vēl vairāk viņam traucēja vietējie zinātnieki un kolēģi, kas dažādu apsvērumu dēļ preses un cilvēku acīs centās Krosi apvainot, sakot, ka viņš radījis jaunu dzīvību un tagad sevi pielīdzinot Dievam. Krose bija diezgan nobijies, jo viņš zinātniski nespēja izskaidrot savu pētījumu un cilvēki varētu viņu sodīt par to, ka viņš pārkāpj reliģiskās ētikas normas. Krose varēja protestēt un pieprasīt veikt padziļinātu izpēti, taču viņš bija pazemīgs Dieva kalps un baidījās sadusmot Dievu. Šīs incidents labi parādā to, kāda tajā laikā bija saikne starp zinātni un reliģiju, precīzāk, to sadursmes.
Foto: ērces inficē briežu vaboli.
Kad trauksme un raganu medības norima, Krose klusībā atgriezās pie sava eksperimenta. Vairākus gadus pēc Kroses nāves, radās domstarpības par teoriju, kas balstījās uz to, ka dzīvība var rasties no šķietama tukšuma. Vairāki zinātnieki pēc Kloses nāves noliedza šo teoriju, uzskatot, ka pat ja no šīs „pirmatnējās zupas” kaut kas būtu izveidojies, tas nebūtu bijis ideālas ērces izskatā. Vai ir iespējams, ka šīs ērces, neraugoties uz tajā laikā veiktajiem pasākumiem iekļuva šķīdumā, nevis tur radās? Uz šo jautājumu nav iespējams precīzi atbildēt, bet skatoties uz viņa atstātajiem pierakstiem ir iespējams rekonstruēt šo eksperimentu. Pagaidām neviens drosmīgs zinātnieks nav pieteicies, bet iespējams tas notiks ļoti drīz. Un tikai tad mēs spēsim uzzināt šo jau kopš Viktoriāņu laikmeta ilgušo mistērijas patiesumu.
Vēl pirms šiem notikumiem, Krose bija uzstājies ar lekciju Londonā, 1814. gadā un klāstījis par elektroenerģijas burvīgumu un tās nebeidzamajām robežām. Laikabiedri pēc šīs lekcijas Klosi raksturojuši kā entuziasma pārpilnu, kā cilvēku, kurš var nojaukt robežas un atklāt jaunus zinātnes apvāršņus.
Autor, atbilstošāk (šajā gadījumā) tev ir mainīt nosaukumu uz "Pārsteidzošā pseudozinātne".
viss izteiktais rodas no neizteiktā līdz atkal kļūst neizteikts. :) Mēs jau paši sastāvam no enerģijas, tāpēc, ja zin, kā, arī no plikas elektrības var radīt dzīvību.
Iespējams, jo tājā laikā reti kāds iedomājās par radioaktivitāti un iespējams, ka tieši kāds radioaktīvs priekšmets, piemēram, tās lielās baterijas, lai gan primitīvas un šķietami nekaitīgas, tomēr varēja būt par cēloni radioaktivitātei un veicinātāju šo ērcīšu izcelsmei. Ceru, ka pareizi sapratu jautājumu.
Nedarīšu ne vienu, ne otru! Tik slikts, debīls, vai kā savādāk neveiksmīgs raksts, bet kā tad pašam ar tiem rakstiem, pat tik sliktu rakstukā šīs tev nav. Ja rodas tādas negācijas par rakstu, tad vismaz varētu pats izveidot rakstu un pamācīt tādus kā mani, izteikt savu viedokli. Tas, ka rakstā var komentēt nez kādas jēlības, bet sava "pareizā" viedokļā izklāsts izpaliek neko labu neliecina. Gudri jau sēdēt pie sava datora un dirst...
Ļoti patika teikums -
: Lai paildzinātu savas primitīvās galvaniskās baterijas strāvas plūsmu !
Gadās, ka arī mūsdienās dīvainas teorijas izvirza pat Nobeļa laureāti- piemēram, lai cik dīvaini nebūtu, Lainusam Polingam pasaulīte var pateikties par pārmerīgo aizraušanos ar C vitamīnu kā brīnumzāli pret visu visu visu.
ieraugot ērces es atceros šodienas rītu kad es pamodos un man pie acs bija ērce jau sāka sukt mani !nu es jau vakardien svinēju!
un pamodos garā zālē!
ganjau kāda radība iedēja tur olas, jo kukaiņa attīstībai no nekā būtu vajadzīgi miljoni gadu.
