Vasali dorgi Latgalīsu spūki.
I kai porosti as studeju i losu daudz par Latgali i par mivsu viesturi, jū bez viesturis mas nāsom ni kas, tai pat kai bez volūdis i kultūris, kura sok mivsam pazust i vairs naīt montojumā nu paaudzis paudzī.
I tū rokstu gribu veltāt volūdis jautojumam. Kur ir mivsu problema, ka nu volūdis, kas beja dominiejušo i beja volūda asom nūnokusi leidz itam stovūkļam ka volūda nav volūda, bet naskaids dialekts i jimā nagrib vaira daudzi jū daudzi runot i naatdziest Latgalīšu volūdu. I man nu ito vusa rūdas tolka vins jautojums
KAS AR MIVSAM IR NŪTICS?
Nu varenis ir stipris tautis asom palikuši... nu cik ni palikuši asom, bet asom. As nateiku golā kai par napilnis 80-90 godim asom tik zamu krituši. Mivsus Latgalīšus naspieja ni krīvi, pokrīvot ni vins leidz Latvejas valsts dibinošonis. i tod sokos Latgalīšu diskremināceja, volūdis i porejo diskremināceja īpaši izacalās tai slavatīs civlim i daudzim Latgalīšim K.Ulmans, kas Latgalīšus sauca par vergu tautu, par ūtros šķiris cilvākim u.c gūdiegi jis īneida Latgalīšus i jo politika vispor beja pret LATGALĪŠIM. K.Ulmans zam sovis kampanis i projekta draudzeigīs aicinojums slāpa porcivlošonis politiku, tam spilgts pīmārs ir tai daudz slavietīs "Draudziegīs aicinojums". kod Latgalīšu gromotis tika aizstotis ar civļu, Malnava aptuveni leidz 1929. godam vīcaja Latgaliski i gromotis beja Latgaliski , i tod īzrodās Ulmans ar sovu "Draudziegū aicinoju", i Latgalīšu gromotis pazuda i pazuda Latgalīšu volūda stundžu laikā, i pazuda Latgaliski Malnovis skola. Gromotis Latgaliski vinkorši sadadzinoja, lai napalīk līciebis ka kodreiz ir vīcats Latgaliski, Malnovis arhīvus val ir atrūdomis līciebis par gromotu likvidiešonu Latgaliski, pluss daudzi to laika cilvaki ir stostiejuši, jī pat uzsver, uzsvāra tū ka ja attītu vāl vīnu Ulmaņu laiki, tod mivsus vinkorši nuslaucātu nu zamis viersis ar vusom ar Latgali saistātom lītom. Taika ir vīla pordūmom, kū naspāja citi tū izdarāja cutni tautīši civli. Civli vīnmār ir bejuši pret Latgalīsim i Jū tīseibom, daže tod kod veidoja valsti, bez Latgalis iztikt nikai navarāja civli, bet vīnolga sovus nūteikumus soka jau diktāt, kū to laika Latgalīšī varāja zinot kai civli mivsus okupās, Latgalīši timā laika carajā iz natkareibu i autonomeju, bet šis civli ni vīnu naatļova ni ūtru. Kaut i Latgalis kongresā tika pinimts lāmu ka Latgalīšī klivts par vinū nu Latvīšu tautom zam civļu nūsaukuma, bet Latgala palīk autonoma, kei soka nu autonomejis ni smokis ni miņis a par volūdu vispor narunosam.
Spilgts pīmārs par Latgalīšu volūdu. Pi Pītera Stučkis beja atļauta Latgalīšu volūdu i Latgaliski tika rakstāti dokumenti, beja divis volūdis Latgalī pi Stučkis Latgalīšu i krīvu. par naskaidu civlu volūdu Latgalī nabeja ni runis. P. Stučka beja vins nu tīm kas veidoja bolševiku konstitūceju i kai vina nu tautom i volūdom tika mināta Latgalīšu, par civlū volūdu tī i mokis nabeja, ja gūdeigi tis varbivt mivsus i pagloba nu porkrīvošonis ju varā bivt daudz trokok kai tān.
Broļi Latgalīši naaizmierstit, kas asot i nukūrīns cālušīs.
As vārātu gari i plaši rākstāt par itū tēmu, bet pagaidom pītiks sovu asu pasciejs, ceru ka uzrunoju dzierdiegis auss i kaids varbīt aizzadūmojis iz munim vordim, ka tai kai mas dzeivojom dzeivot vaira navar, vaga mivsom sovu volūdu i tautu nu dziļos aizis calt ora i vusus naidnīkus nulikt pi vītis.