›

PSRS neeksistējošā cenzūra 3

244 1

Reiz bija valsts, kur pilsoņi bija biedri un dzīvoja laimīgi un brīvi. Vienīgais ierobežojums bija nesasniedzamais vispārējās komunistiskās vienlīdzības stāvoklis uz ko visi tiecās, godīgi un cītīgi strādājot. Valdošā vara pilnībā atbalstīja pilsoņu centību nepagurstoši katru dienu ar dzīves norises atbildīgu uzraudzīšanu un virzīšanu.

Pietiek muldēt, tas, ko es iepriekš uzrakstīju, ir jāuztver kā pilnīgākā ironija. Tā bija visaptveroša diktatūra, kur jebkāda veida brīvdomāšana bija aizliegta un par to varēja doties uz saulaino Magadanu. Visa dzīve, katrs solis tika uzraudzīts un par visu tika ziņots. Tāpat valsts orgāni sekoja grāmatu, avīžu, teātru un televīzijas saturam. Galvenais bija neļaut piekļūt informācijai, kas varētu kaitēt Padomju varas prestižam. Neskatoties uz komunisma ideālu slavināšanu, kas vēl varētu būt pieņemama, cenzūrai tikai pakļauti jebkāda veida nelaimju un atgadījumu apraksti, tāpat kā precīzas kartes un iekšējie konflikti. Cenzūra bija aizsniegusies līdz pat zinātnei, piem., kibernētika, psiholoģija, ģenētika bija atzītas par antipadomju propagandu. Tāda bija dzīve...

Krievija un cenzūra ir... Autors: Lestets PSRS neeksistējošā cenzūra

Krievija un cenzūra ir augušas kopā cauri gadsimtiem. Līdz ar pirmo grāmatu iespiešanu cenzūra ieguva rakstisku veidolu. Pēc cara gāšanas cenzūra transformējas iegūstot padomiskus vaibstus, kur par galveno ienaidnieku tika pasludināta buržuāziskā literatūra. Ar 1917.g. 27. oktobra "Drukas dekrētu" tika aizliegta literatūra, kas musina pret valdošo iekārtu, ievieš neskaidrību sagrozot faktus un aicina uz noziedzīgiem darbiem. Šis dekrēts pēc satura bija ļoti līdzīgs 1890.g. cara cenzūras noteikumiem. Tas bija pirmais no dažādu pasākumu virknes, kas noveda līdz cenzūras centralizācijai.

Laika periodā līdz 1930.g. notika pakāpeniska dažādu aizliegumu ieviešana. 20-to gadu sākumā cenzūrai bija grūts periods, jo valsts bija pilsoņu kara stāvoklī, kas neļāva veikt kontroli. Par pavērsiena punktu var uzskatīt "Glavlita" nodibināšanu 1922.g. 6. jūnijā. "Glavlit" bija Galvenā literatūras un izdevniecību jautājumu pārvalde. Šis varas orgāns bez ievērojamām pārmaiņām pastāvēja līdz pat 1991.g. un galvenā funkcija bija valsts noslēpumu sargāšana. Tomēr šī iestāde lielā mērā noteica visu, kas tiek drukāts un tādējādi palīdzēja stiprināt "Gosizdata" stāvokli. Pirms "Glavlita" izveides līdz 1922.g. tieši "Gosizdat" bija atbildīgs par cenzūru. Tā bija valsts pārvaldīta izdevniecība un pirmais cenzūras ieviešanas mēģinājums.

Līdz ar iepriekscaronminēto... Autors: Lestets PSRS neeksistējošā cenzūra

Līdz ar iepriekšminēto iestāžu rašanos, tika izveidoti "Spechrani" jeb bibliotēku nodaļas, kurās atradās Padomju varai naidīga literatūra. Lai piekļūtu slēgtajā nodaļā esošajai literatūrai, vajadzēja noformēt atļauju pamatojoties uz rakstisku iesniegumu. Kopumā "Spechranā" tika glabāta nekomunistiskā pilsoņu kara laiku literatūra, perioda 1918.-1936.g padomju literatūra, kur bija pieminēti varai nepieņemamas personas, ārzemēs izdotā literatūra krievu valodā neatkarīgi no satura un ārzemju literatūra. Turklāt jebkura ārzemju literatūra dalījās divās daļās. Viena bija domāta kopējai lietošanai, bet otra daļa bija aizliegta publiskai lietošanai. Literatūra, kas bija aizliegta, vēl dalījās 4 apakškategorijās 1s, 2s, 3s un 4s. Katrai no tām bija atsevišķas piekļuves atļaujas.

Pirms 2. pasaules kara cenzūra nostiprinājās Padomju savienībā. Piem., pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas tika aizliegta nacistu režīma un Hitlera kritika. 1943.g. tikai aizliegta cenzūras pieminēšana. Par informācijas izplatīšanu apejot cenzūras procedūras bija paredzēti 3 mēneši labošanas darbu vai arī naudas sods.

izveidot rakstu izveidot testu

Galvenā cenzūras iestāde... Autors: Lestets PSRS neeksistējošā cenzūra

Galvenā cenzūras iestāde "Goslit" cieta no kvalificētu kadru trūkuma. 30-tajos gados bija ap 5800 darbinieku, no kuriem tikai 506 bija augstākā izglītība. To noteica apstāklis, ka, lai kļūtu par cenzoru, bija svarīga nevainojam izcelsme jeb piederība proletāriešiem. Faktiski tas nozīmēja, ka zemnieki bez izglītības nonākuši pilsētā varēja bez problēmām iekārtoties "Glavlitā" par cenzoru.

Cenzūras ietekme uz PSRS kultūru un zinātni ir grūti novērtējama. Daži uzskata, ka tieši cenzūras apstākļos var rasties mākslas darbi, kas ir brīvi no pliekanības un jēluma. Tomēr cenzūra var pastāvēt tikai kopā ar propagandu, un abos gadījumos ir darīšana ar kaut kādu abstraktu patiesību, kas nav apspriežama un to nedrīkst kritizēt. Tāpat kā precības starp radiniekiem noved pie kroplībām, tā arī vecu domu atkārtošana un jaunu ideju ierobežošana noved pie degradācijas. Cenzūras apstākļos radušās idejas var būt tikai pareizas, jo kļūdas, kā tas bija PSRS, bija antipadomju aģitācija.

Viena no lielākajām pārmaiņām... Autors: Lestets PSRS neeksistējošā cenzūra

Viena no lielākajām pārmaiņām ir interneta lietošana ikdienas vajadzībām vai tā ir iepirkšanās, vai arī pļāpāšana ar draugiem. Un internets radās ne jau PSRS, jo tur kibernētika bija aizliegtā zinātne. un mūsdienu Krievija ir naski ķērusies atkal pie cenzūras, pie kādām sekām tas novedīs?

Nedaudz par propagandu PSRS var atrast šeit - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Reklama-PSRS/712019

244 1 3 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0