Kā zināms, okeāns ir pilns ar neizzinātiem noslēpumiem un pārsteidzošām mīklām, bet pienāk reize, kad okeāns kādu no saviem brīnumiem izmet krastā, tādejādi padarot to radzamu mums. Raksts par 10 dīvainākajiem izskalotajiem radījumiem. Ne visi radījumi ir mīklaini un ar noslēpumainu izcelsmi, bet to izskatas liek pievērst uzmanību. Lūk, te nu viņi ir!
P.s. es vārdu blobs netulkoju, bet tulkojumā tas ir 1* lāse, kukurznis, nulle
2* binary large object
@aigarszs
Tasmānijas jūras Briesmonis ( 1960. gads ).
Tasmānijas jūras Briesmonis ( citādi pazīstams kā Tasmānijas blobs) ticis izskalots pludmalē, Tasmānijā. Šīs mistiskais un nedzīvais organisms, neskatoties uz to, ka tam nav kaulu struktūras, sākotnēji uzskatīts par jaunu zīdītāju sugas dzīvnieku. Visi sākotnējie zinātnieku minējumi noveda tikai pie jaunām mīklām. Radījumam nebija acu, muti bija iekļāvis tāds kā balts vilnītis, taču ņemot vērā šī radījuma izmērus ( ap 7 m), tika izsecināts, ka šīs ir slikti sadalījies valis. Mēdījos šīs gadījums izraisīja gandrīz vai skandālu, taču 1981. gadā viss mainījās. Pēc ādas šķiedru analīzēm atklājās, ka tas ir kropls un netradicionāli sadalījies valis.
Bermudu blobs ( 1988. gads ).
1988. gadā, zvejnieks vārdā Teds Takers Bermudu krastos uzskrēja virsū šķiedrainam blobam. Radījums sākotnēji tika uzskatīts par ko mistisku, bet vēlākās analīzes izbeidz šo mistēriju. Sākotnēji radījums tika aprakstīts kā ļoti balts, ar 5 ekstremitātēm apveltīts dzīvnieks. Bermudu blobs bija kārējā atrastā lāsveidīgā radība, kas bez mutes, acu un citu ārējo orgānu esamības bija grūti kvalificējama. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tas ir neattīstījies albīns valis, bet tad, pēc 7 gadiem tika iegūta atbilde, ka tas ir haizivs vai rajas mazulis.
Gambo ( 1983. gads ).
Kad 15 gadus vecais Ouvens Burnhems devās izpētīt Bungalovas pludmali, Gambijā, viņš nebija iecerējis tur atrast šo noslēpumaino jūras karkasu, kas sev līdzi nes daudzus noslēpumus. Savvaļas entuziasts Ouvens nolēma veikt dažas skices, lai iemūžinātu šo atradumu. Pats atrastais radījums Gambo netika nobildēts. Pēc atrašanas tas tika transportēts uz tuvējo ciemu. Vēlāk kāds nezināms tūrists iegādājies Gambo galvu. Runājot par izskatu, radījums aprakstīts kā 4,5 m garš, ar viegli brūnu krāsojumu un taukainu ādu. Galva raisīja līdzības ar delfīnu, bet pārējais ķermenis bija daudz savādāks. Varēja redzēt, ka pirms nāves Gambo ticis ievainots, jo viņa aizmugurējā peldspura bija gandrīz atdalījusies no pārējā ķermeņa. Pašlaik patiesā Gambo atrašanās vieta nav zināma un arī zinātnieki to vēl nav klasificējuši pie kādas sugas.
Svētās Augustīnes Monstrs ( 1896. gads ).
Svētās Augustīnes Monstrs ir viens no slavenākajiem šā veida atradumiem uz izraisījis neskaitāmas mēdiju debates jau kopš šī radījuma atrašanas brīža. Sākotnēji radījums ticis uzskatīts kā pierādījums jaunas milzu kalmāru sugas eksistēšanai, jo šī radījuma āda bija blāvi rozā. Kaut arī teorija netika noliegta, 1925. gadā tika atrasta jauna kalmāru suga, kas daudzējādi atšķīrās no šī radījuma. Par izskatu, tam bija 7 taustekļi, kuri visi bija proporcionāli atbilda ķermenim, taču bija izmētāti pa visu krastu. Atšķirībā no citiem radījumiem, galva bija identificējama un to pieskaitīja pie jūras lauvām. Izmantojot modernās tehnoloģijas tika atklāts, ka šīs radījums nav nekas vairāk kā vaļa paliekas.
Montaukas Montrs ( 2008. gads ).
Iespējams, ka visvairāk no visa saraksta tieši Montaukas Briesmonis pārsteidz ar savu izskatu, kurš izskalots kādā no Ņujorkas pludmalēm 2008. gadā. Radījuma galva līdzinājās putna galvai, žokļi bija pilni ar zobiem, tam nebija apmatojuma. Joprojām zinātnieki spekulē par Montaukas Briesmoņa izcelsmi. Visai populāra teorija ir, ka tas ir slims jenots, kas zaudējis savu apmatojumu un kura žoklis nav spējis pilnībā sadalīties, tādējādi radot knābja iespaidu. Lai arī kā, šī radījuma un jenota kājām ir pavisam savādāka uzbūve un jenotam kājas ir īsākas.
Ņūfoundlendas blobs ( 2001. gads ).
Ņūfoundlendas bloba izcelsme nav nekādā noslēpumā tīta. Šīs radījums izrādījies kašalotvalis un identitāte noskaidrota neilgi pēc šīs radības atklāšanas. Trūdēšanas rezultātā no kašalotvaļa sākuši atdalīties audi un viss ķermeņa šķidrums iztecējis uz grunts. Tā rezultātā palikusi tikai āda un kauli, kas radījuši čaulas efektu. Pēc noteikta laika, sadalīšanās process ļāva pacelties valim virs ūdens un nonākt pludmales krastā, neilgi pirms peldēšanās sezonas.
Čīles blobs ( 2003. gads ).
Čīles blobs ievērojami atšķīrās no citiem blobiem dēļ būtiskām pazīmēm. Acīmredzamākie ir tā mērogi: ap 12m garums un svars vairāk kā 13 tonnas. Āda bija caurspīdīga, kas intrigu mīļiem ļāva izdarīt secinājumus par šī radījuma radniecību astoņkājiem, bet tas tika apstrīdēts. Daži ticīgie izvirzīja hipotēzi, kurā šo radījumu uzskatīja par leviatānu. Kopš tā laika šīs bloba karkass tiek uzskatīts par vaļa paliekām, bet šo viedokli atspēko fakts, ka šis blobs nav mugurkaulnieks.
Zuiyo- Maru ( 1977. gads ).
Zuiyo-Maru karkasu atklāja japāņu zvejas kuģa apkalpe un tam deva nosaukumu par godu viņu zvejas kuģim. Trūdošais līķis tika izvilkts no okeāna un apkalpe bija pārliecināti, ka izvilkuši Nesijas pēcteci. Šīs radījums tika nofotografēts un atkal iemests okeānā, jo apkalpe baidījās, ka tas sabojās jau noķertās zivis. Viņi uzņēma foto, paņēma kaulu, ādas un tauku paraugus. Šodien Zuiyo-Maru karkass ir joprojām neidentificēts, lai arī visi pierādījumi vēsta par neveiksmīgi sadalījušos haizivi. Kaut arī Nessijai līdzīgā galva šķietami apgāž piederību haizivīm, tiek uzskatīts, ka tie ir pūšanas rezultātā sadalījušies žokļi. Lai kā arī nebūtu, Zuiyo- Maru identitāte joprojām ir miklā tīta.
Trunko ( 1924. gads ).
Pārsteidzoši, Trunko ir vienīgais no šiem radījumiem, kurš redzēts dzīvs. Saskaņā ar liecinieku ziņojumiem, Trunko cīnījās ar 2 vaļiem, izmantojot savu lielo asti. Pēc vairākām dienām Trunko līķis tika izskalots Dienvidāfrikas pludmalē un savu vārdu ieguva pateicoties Elefantīnes stumbram, kas sākotnēji nebija no krasta redzams. Šīs radījums neatbilda visiem iepriekš pieņemtajiem standartiem, jo tam bija sniegbalta kažokāda. Bez tam, Trunko bija vēžveidīgajiem raksturīga aste, nebija redzamas nekādas sejas vai kaulu struktūras. Neticami, bet Trunko tika aizmirsts līdz pat 2010. gadam, kad atklātībā nāca šī bilde ar beigto Trunko ķermeni un vīrieti blakus.
Stronsejas Nezvērs ( 1808. gads ).
Pēc vētras Stronseju salā 1808., kas atrodas pie Orkneju salām, krastā tika izskalots gigantisks serpentīns radījums. Šodien, pēc vairāk kā 200 gadiem šīs atklājums joprojām ir bez atstiprinātiem skaidrojumiem no biologu puses. Runājot par izskatu, Stronsejas Nezvērs atgādināja mistisko Lohnesa briesmoni- garš kakls un aste, plašs ķermenis un 3 pāri īsu kāju. Radījumam bija asas krēpes, kas stiepās no kakla līdz pat muguras lejasdaļai. Mērījumi liecina, ka radījums bija piecdesmit piecas pēdas garš, taču tas nav precīzais garums, jo daļa astes jau bija paspējusi sadalīties. Tika izteikti minējumi par radījuma piederību haizivīm, čūskveidīgajiem, bet mazs ticams, ka šīs noslēpums kādreiz tiks atrisināts.
Citus rakstus saistībā ar vēsturi,
zinātni,
mistiku,
medicīnu
un humoru
vari atrast manā profilā ---> T o p
Interesanti palasīt un tam arī ticēt, ka ir visādidīvaini radījumi, kaut arī daudzi ir sadalījušās zivteles, bet tomēr kaut kas tāds aizraujošs tajā visā ir :)
Kaut kad deviņdesmitajos lasīju pareģojumu, ka 2000 gadā Vidusjūrā tiks noķerta zivs ar cilvēka galvu., Interesanti, noķēra, jeb ne?
