Kurš gan no mums nav fantazējis par laupīšanas tēmu, kas vienā rāvienā varētu mums atnest milzu bagātības. Par laimi, lielākā daļa no mums ir pietiekoši saprātīgi un apdomīgi, lai šīs fantāzijas „aizdzītu”. Tomēr ir cilvēki , kuri ir izlēmuši savas iedomas realizēt. Viņi ir „medījuši” mākslas priekšmetus, dārglietas vai vienkārši naudu un vērtspapīrus. Viņi ir nozaguši miljonus, pie tam jāpiezīmē, ka ir arī laupīšanas, kurās neviens nav nogalināts. Un tas jau ir iemesls, lai runātu par zināmu profesionalitāti. Bet mēdz būt arī pilnīgi pretēji gadījumi.
Noziedzīgie prāti19
658
4
Lielo vilciena aplaupīšanu 1963. gada 8. septembrī paveica piecpadsmit cilvēku liela banda. Šajā dienā, agrā rīta stundā viltus semafora signāls apstādināja vilcienu, kas pārvadāja banku un firmu naudu. Laupītāju grupai, kura šo akciju bija plānojusi vairāk nekā gadu, izdevās no otrā vagona nozagt 112 maisus ar 74 miljoniem dolāru. Tajā pašā laikā tika izdarīts mēģinājums nozagt lokomotīvi ar pirmo vagonu, kura laikā notika sadursme ar vilciena mašīnistu, kuru laupītāji ievainoja ar metāla stieni. Vēlāk viņš mira no gūtajiem ievainojumiem. Tā kā laupīšanas laikā noziedznieki atstāja daudz pirkstu nospiedumu, policija ātri vien spēja atrast daudzus bandas locekļus. Viņi 1964. gada aprīlī tika notiesāti un kopējais piespriestais cietumsods bija 307 gadi, tomēr tas vēl nepielika šim stāstam punktu. Viens no notiesātajiem laupītājiem – Ronijs Bigs (Ronnie Biggs) izbēga un nākošos gadus pavadīja Austrālijā un Brazīlijā, bet Anglijā atgriezās 2001. gadā, tika apcietināts, bet sliktās veselības dēļ, tika atbrīvots pēc astoņiem gadiem. Čārlijs Vilsons (Charlie Wilson) aizbēga uz Kanādu, 1968. gadā tika arestēts, pēc desmit gadiem tika atbrīvots, bet 1990. gadā tika atrasts nošauts savā villā Spānijā. Bet Ronalds Edvards (Ronald Edwards) aizbēga uz Meksiku, vēlāk padevās vietējai varai, bet 1994. gadā izdarīja pašnāvību.
Lai gan par slavenāko gadījumu mākslas priekšmetu zādzību vēsturē tiek uzskatīta gleznas „Mona Lisa” zādzība no Luvras (Louvre) 1911. gada 21. augustā, tomēr pati lielākā gleznu zādzība notika 1990. gada 28. marta naktī Izabellas Stjuartes Gardneres muzejā (Isabella Stewart Gardner Museum) Bostonā (Boston), kurā iekļuva divi vīrieši ģērbušies policistu formas tērpos. Viltus policistus pa muzeja sānu durvīm ielaida apsargi, kuri tika saslēgti roku dzelžos, nepielietojot šaujamieročus. Tad tika atslēgta signalizācijas sistēma un nozagti 13 eksponāti, starp kuriem bija trīs Rembranta (Rembrandt) gleznas, ieskaitot viņa vienīgo jūras peizāžu, Jana Vermēra (Johannes Vermeer) „Koncerts” (The Concert), tāpat arī Manē (Manet), Degā (Edgar Degas) un Goverta Flinka (Govaert Flinck) darbi. Lielākā gleznu zādzība pasaulē, kura tiek vērtēta ap 300 miljoniem dolāru, ilga pusotru stundu. Speciālisti uzskata, ka laupītāji bijuši amatieri, jo izgriežot gleznas no rāmjiem tie nebija centušies minimalizēt gleznu bojājumus un nebija paņēmuši vēl vērtīgākus darbus. Par ļaundaru notveršanu tika solīti 5 miljoni dolāru un noziegumu izmeklēja 30 detektīvi, tomēr viss velti. Nozagto gleznu tukšie rāmji muzejā redzami arī šodien.
Džons Godards (John Goddard) bija 58 gadus vecs, pieticīgs kurjers, kurš strādāja Londonas (London) apdrošināšanas kompānijā „Sheppards”. 1990. gada 2. maijā viņš, kā parasti nesa savu portfeli, kad kādā Londonas ieliņā viņam uzbruka. Laupītājs lieliski zināja kas atrodas Džona portfelī. Šajā dienā Godards nesa 292 miljonus sterliņu mārciņas vērtspapīros, kuri bija ne mazāk pievilcīgi par „skaidru” naudu. Saistībā ar šo noziegumu vēlāk arestēja Kītu Čīzemanu (Keith Cheeseman), kuram tika piespriesti 6,5 gadi cietumsoda, vērtspapīri, izņemot divus (pavisam to bija 301) tika atrasti. Policija gan uzskata, ka pašu laupīšanu paveica Patriks Tomass (Patrick Thomas), bet viņš tika atrasts miris ar šautu brūci galvā. Šī laupīšana izrādījās pati lielākā, ņemot vērā, ka to izdarīja parasts laupītājs ar naža palīdzību klusā Londonas ieliņā.
Anglijā, Mančestrā (Manchester) bandīti 1995. gada 3. jūlijā, gaišā dienas laikā apstādināja inkasācijas automašīnu un, vienkārši, izsvieda no tās vadītāju Greiemu Hakerbiju (Graham Huckerby). Policijai tā arī neizdevās atrast laupītājus un apsūdzēts tika Hakerbijs. Izmeklētāji uzskatīja, ka viņš bijis saistīts ar bandu un saņēma savu daļu no nolaupītajiem 12,6 miljoniem dolāru.
Kādā no Losandželosas (Los Angeles) rajoniem firmas „Dunbar Armored” (piedāvāja bruņotu transportu bankām un firmām) objektā 1997. gada 13. septembra vakarā trīs darbinieki pārskaitīja un šķiroja gandrīz 20 miljonus dolāru, kas bija domāti ievietošanai bankomātos. Pēc pusnakts, kad viens no apsargiem vakariņoja, bet otrs jau bija pārģērbies, lai dotos uz mājām un bija bez ieroča, pieci bruņoti vīrieši, ar kāju izsitot durvis, noguldīja apsargus zemē. Laupītāji prata arī atslēgt videonovērošanas sistēmu. Ceļš uz naudas glabātuvi bija brīvs. Kad bija sasieti firmas darbinieki, kuri skaitīja naudiņu, laupītāji jau pēc 10 minūtēm 18,9 miljonus dolāru veda uz iekraušanas zonu. Ar bērnības draugu palīdzību, laupīšanu izplānoja un vadīja Alens Peiss (Allen Pace), kas strādāja „Dunbar” firmā par reģionālās drošības inspektoru. Viens no laupītājiem – Hils (Eugene Lamar Hill) vēlāk pieļāva kļūdu, kad norēķinājās ar nolaupīto naudu, neatbrīvojoties no oriģinālā iepakojuma. Visi laupītāji tika arestēti, „iesēdināti” uz 24 gadiem, bet no nolaupītās naudas 10 miljoni dolāru „pazuda bez pēdām”.
Kādu no lielākās Šveices (Switzerland) pilsētas Cīrihes (Zurich) pasta nodaļām 1997. gada 1. septembrī ieņēma pieci bruņoti noziedznieki, kuri bija ģērbušies kā pasta darbinieki un brauca, it kā, ar dienesta mašīnu. Likuši visiem pasta darbiniekiem nogulties uz grīdas, laupītāji uzlauza kases aparātus un aiznesa 42,9 miljonus dolāru. Šajā laupīšanā pārsteidz viens moments. Bandīti pameta uz ceļa 11 miljonus dolāru, jo tie bija sīkās banknotēs, kas saliktas maisos. Savukārt`, maisi nav „ielīduši” mašīnā. Sakarā ar šo lietu gada laikā pēc pasta aplaupīšanas tika arestēti 19 cilvēki piecās valstīs un policijai arī izdevās atgūt nolaupītās naudas lielāko daļu.
Pasaules trešajā lielākajā - Londonas Hītrovas lidostā (London Heathrow Airport) 2002.gada 11.februārī noziedznieki aplaupīja inkasācijas automašīnu, kura piederēja „British Airways” aviokompānijai. Nolaupīti tika 6,5 miljoni dolāru, kuri no Bahreinas (Bahrain) caur Londonas lidostu tika sūtīti uz Džona Kenedija (John F. Kennedy) lidostu Ņujorkā (New York). Laupītāju automašīna kaut kādā veidā bija tikusi apsargātajā zonā, kur brauca furgons ar vienu vienīgu neapbruņotu vadītāju. Laupītāji aizšķērsoja inkasācijas furgonam ceļu un lika šoferim pārkraut vērtīgo kravu. Noziedznieki „nenosmādēja” arī šofera pulksteni un naudu. Tad viņi nozuda, vēlāk viņu apdegusī automašīna tika atrasta Felthemā (Feltham). 35 gadīgo inkasācijas automašīnas šoferi ar sasietām rokām un šoka stāvoklī atrada lidostā.
Dimantu glabātuves Antverpenē, Beļģijā (Antwerp, Belgium) aplaupīšana 2003. gada 16. februārī ir lielākā starp šāda veida zādzībām. 80% visu neslīpēto briljantu tiek glabāti Antverpenē, ko lieliski zināja laupītāji. Pa pazemes eju zagļiem izdevās iekļūt dimantu glabātuvē, kurā atradās privātpersonu seifi. No 189 tur esošajiem seifiem, ļaundariem izdevās atvērt 123. Nozieguma organizators bija Leonardo Notarbartolo (Leonardo Notarbartolo), zaglis ar 30 gadu lielu stāžu. Viņš, kopā ar četriem līdzdalībniekiem, šai laupīšanai gatavojās vairākus gadus. Vēl vairāk – Leonardo iekārtojās darbā par dimantu pārdevēju tajā pašā ēkā, kurā atradās glabātuve. Bija jāiegūst uzticība un nedrīkstēja rasties nekādas aizdomas. Tā kā tika „iztīrīti” privātu personu seifi, nav zināms, cik lieli zaudējumi tika nodarīti glabātuvei, bet tika ziņots, ka tie pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru. Ir arī viedoklis, ka zaudējumi lēšami miljardos. Notarbartolo tika notverts un notiesāts. Spriedums – 10 gadus ilga brīvības atņemšana. Dimanti atrasti netika.
2003. gada 27. augustā notika zādzība Skotijā (Scotland), Drumlanringas pilī (Drumlanring castle), kas tiek uzskatīta par gana lielu mākslas vērtību zādzību, jo tika aiznesta Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci) glezna “Madonna ar dzijas tītavu” (Madonna of the Yarnwinder), kuras vērtība ir ap 60 miljoniem dolāru. Šedevrs atradās pils hallē, kas bija atvērta apmeklētājiem. Abi zagļi ieradās kā parasti tūristi, sasēja muzeja darbinieku, izņēma “Madonnu” no ugunsdrošās vitrīnas un nozuda ar mašīnu, kas viņus jau gaidīja. 2007. gadā, pateicoties rūpīgai izmeklēšanai un beigās – britu policistu specoperācijai, glezna tika atgūta un arestēti četri cilvēki.
Milzīga zādzība notika Amsterdamā (Amsterdam) 2005. gada 25. februārī, kad no „Schiphol” lidostas tika nozagta bruņumašīna ar 118 miljonu dolāru vērtiem dārgakmeņiem. Laupīšana tika rūpīgi plānota. Ļaundari bija ģērbti aviokompānijas „KLM” formastērpos un viņiem izdevās iekļūt slēgtajā teritorijā. Bruņojušies ar automātiskajiem šaujamieročiem laupītāji pārtvēra briljantus mirklī, kad tie tika pārkrauti no kravas platformas čartera kompānijas „Tulip Air” lidmašīnā. Laupītāji dārgakmeņus iekrāva „KLM” automašīnā, kas bija atstāta lidostas teritorijā neaizslēgta un ar atslēgu aizdedzē. Bez liekiem jautājumiem, piedzīvojumiem un bez neviena cietušā, zagļiem izdevās izbraukt no lidostas teritorijas. Aizdzītā bruņumašīna vēlāk tika atrasta Hofdorpas (Hoofdorp) pilsētiņas apkārtnē. Lai pārdotu dārgakmeņus, kuru lielākā daļa bija neslīpēti, jaunajiem īpašniekiem, acīmredzot, nācās tos sazāģēt. Tiek lēsts, ka pēc tam akmeņi zaudēja 10 – 20 % no savas vērtības, tomēr arī šādus akmentiņus realizēt ir diezgan grūti. Tā, piemēram, Londonas juvelierizstrādājumu firmas „Cool Diamonds” briljanti bija marķēti ar lāzera palīdzību, pie kam tā, ka marķējums saglabājās pat pēc dārgakmeņu atkārtotas slīpēšanas.
Tev patiks šie raksti
