Saka, ka brīvību spēj novērtēt tikai tie, kuri dzīvojuši nebrīvē. Var jau būt, ka dzīvojot brīvā valstī mēs nespējam pa īstam to novērtēt un būt brīvam arī ir jāmācās.
Pirmās brīvvalsts laikā tapa daudz pieminekļu Brīvības cīņās kritušajiem un sešus no tiem sauc par Brīvības pieminekļiem. Rīgas Brīvības pieminekli zin visi, bet vai zini, kur atrodas pārējie?
Sāksim ar lielāko un atpazīstamāko. Rīgas Brīvības piemineklis visai veiksmīgi pārdzīvoja okupācijas gadus, pat divas reizes šajos gados tika restaurēts. Bet vienmēr atgādināja, ka reiz viss bija citādāk.
Raunas Brīvības piemineklis bija viens no Kārļa Zemdegas Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem. Rīdziniekiem tas nelikās pietiekami dižens, bet raunēnieši to mīļi sauc par ‘’Koklētāju’’ un to atklāja 1933.gadā.
Vienkāršo Bauskas Brīvības pieminekli atklāj 1929.gadā un tas bija veidots vietējā akmeņkaļa Sieriņa darbnīcā. Tāds tas bija līdz pat 1992.gadam, kad tika uzstādīta senlatviešu karavīra bronzas skulptūra.
1935.gadā Viesītē atklāj pēc akmeņkaļa Voldemāra Treja meta veidoto Brīvības pieminekli. II Pasaules kara laikā tā priekšā tika apbedīti arī kritušie sarkanarmieši un tiem veltītais piemineklis ilgu laiku aizsedza šo pieminekli.
Jēkabpils Brīvības piemineklis tika atklāts 1925.gadā. Okupanti to pamatīgi papostīja – pazuda senlatviešu karavīra maska un ugunskrusta zīme, uzraksti aizsmērēti. 1992.gadā tas tika atklāts no jauna un bija atguvis savu sākotnējo izskatu.
No Latvijas akmens ir kalts Iecavas Brīvības piemineklis, kuru atklāja 1936.gadā. Padomju gados pieminekļa vietā bija paredzēts izbūvēt plašu ielu un to mēģināja saspridzināt. Kā jau tas bieži gadījās plāni mainījās un piemineklis palika savā vietā.
Nobeigumā vēl stāsts par kādu Brīvības pieminekli, kuru nepaguva uzstādīt, bet viss vēl nav zaudēts.
1939.gadā tēlnieks Kārlis Zāle kopā ar saviem studentiem veidoja skulptūru Alojas Brīvības piemineklim. Bet nepaspēja pabeigt, sākās padomju laiks un tās funkcionāri skulptūru paņēma uz aizveda uz Priekules Brāļu kapiem, kur apglabāti ap 23 tūkstošiem kritušo padomju karavīru. Kad 1976.gadā veidoja jaunu Brāļu kapu kompleksu skulptūra tur neiederējās un tika pārvietota uz citiem, mazākiem Medzes Brāļu kapiem. Tā nu vēl šodien Latvijas brīvībai domātais piemineklis rotā okupantu kapus. Alojieši gan nezaudē cerību atgūt savu Brīvības pieminekli.
Tur jau jāskatās ko īti mūsu deputāti grib! Atgūt Alojas brvības pieminekli, vai ar tā palīdzību izsaimniekot līdzekļus! Ja labi gribētu - jau sen dabūtu!
