Muļķīgākās dižciltīgo nāves pierāda to, ka kungi un dāmas, kas sēž troņos, valkā kroņus un apmetņus, nav tik atšķirīgi no mums, parastajiem cilvēkiem, pār kādiem viņi valdījuši.
Dažas no muļķīgākajām valdnieku nāvēm ir pat ļoti uzjautrinošas.
Muļķīgākās un necilākās nāves, kādās miruši valdnieki30
606
0
Henrijs I mira, neklausot ārsta norādēm neēst nēģus
Karalis Henrijs I bija izcils Anglijas vadonis. Viena no viņa vājībām bija nēģi. Henrija ārsts viņam bija stingri aizliedzis uzturā lietot nēģus, bet karalis tam nepievērsa uzmanību.
1135. gada novembrī viņš ieturēja nēģu maltīti. Pāris dienu laikā viņa veselība krasi pasliktinājās un viņš nomira 1135. gada 1. decembrī.
Viņa nāve izraisīja viduslaiku pilsoņu karu.
Sigurda Eistensona nocirstajai galvai tika pēdējais kumoss
Sigurds Eistensons bija izcils Vikingu līderis, kurš vadīja Orkneju salas 800-to gadu beigās. Viņš bija nežēlīgs kareivis un drīz vien izcīnīja savu ceļu uz Skotiju.
Lai gan viņš piekrita miera sanāksmei ar skotu grāfu Melbraitu, sanāksme ātri vien pārvērtās cīņā.
Eistensons bez pūlēm nogalināja Melbraitu un viņam nocirsto galvu piesēja sev pie segliem.
Jājot, zirga kustība lika vienam no Melbraita garajiem zobiem ieurbties Eistensona kājā.
Brūce ātri vien kļuva inficēta, beigu beigās nogalinot vikingu.
Zviedrijas karalis pārēdās un nolika karoti
Karalis Ādolfs Frederiks valdīja Zviedrijā no 1751. līdz 1771. gadam un viņam lielāko daļu varas nācās dalīt ar Zviedrijas parlamentu.
1771. gada 12. februārī karalis piesēda uz maltīti, viņš ēda kaviāru, omāru, kūpinātu siļķi un dzēra šampanieti, un vēl pasūtīja savu mīļāko desertu- "Semlor" jeb zviedru marcipāna maizīti.
Viņam nepietika ar vienu porciju sava mīļākā deserta, Ādolfs Frederiks apēda 14 (!!!) "semlor" maizītes.
Šī pārēšanās burtiski prasīja karaļa dzīvību, viņš tajā pašā vakarā nomira, neilgu laiku pēc sūdzībām par vēdersāpēm.
Šarls VIII pārāk stipri sasita galvu pret durvju rāmi
1498. gadā Francijas Karalis Šarls VIII atsita galvu pret durvju stenderi, kad devās ārā, lai vērotu tenisa spēli.
Viņš galvu sasita tik stipri, ka viņš pēc dažām stundām iekrita komā un nomira.
Mūsdienu ārsti uzskata, ka viņam bijusi subdurālā hematoma, jeb smadzeņu asiņošana.
Viņš ir iegājis vēsturē ar savu necilo nāvi un ar to, ka viņa karaspēks pa visu Eiropu izplatīja sifilisu.
Bēla I mira, kad viņa tronis burtiski sabruka zem viņa
Ungārijas Karalis Bēla I bija kareivis, kurš nosargāja valsts suverenitāti no Svētās Romas impērijas ambīcijām.
Bēlas varas krēsls burtiski viņu nogalināja. 1063. gadā viņa koka tronis sabruka un ievainoja karali tik smagi, ka viņš no ievainojumiem mira.
Džordžs II nomira sēžot uz poda
Džordžs II valdīja pār Lielbritāniju no 1727. līdz 1760. gadam, šajā posmā auga gan britu nācija, gan impērija.
Džordžs II bija pēdējais britu monarhs, kurš nebija dzimis Lielbritānijā, viņš runāja angliski ar uzkrītošu vācu akcentu. Viņš bija arī pēdējais monarhs, kurš pats piedalījās cīņās.
Viņa nāve noteikti nebija tik karaliska kā viņa valdīšana. 1760. gada 25. oktobrī, 76 gadus vecais karalis pamodās agrāk un devās savās rīta "darīšanās".
Sēžot uz poda viņš pārpūlējās un mira no aortas aneirisma.
Džeimsu II nejauši nošāva lielgabals
Džeimsa II valdīšana kā Skotijas karalim sākās, kad viņa tēvu nogalināja.
Viņa valdīšanas laiku definē viņa mēģinājumi pārvaldīt konkurējošos klanus, kas izvērtās ļoti asiņaini. Izcili skoti tika nogalināti viņa acu priekšā un viņa paša māte izraisīja konkurējošo klanu sabrukumu.
1490. gadā Džeimss bija veiksmīgi ielencis Roksburgas pili pie Skotijas robežas un vēlējas to nosvinēt, izšaujot lielgabalu salūtu, viņš bija sajūsmā par jauno, moderno kara tehniku.
Kad tas bija aizdedzināts, lielgabals neizšāva kā plānots, tas pāragri izšāva un nosita karali.
Segli pieveica Viljamu I, viņa pārrautās zarnas sāka smirdēt
Anglijas karalis Viljams I bija Normandijas hercogs, kurš 1066. gadā vadīja veiksmīgo Anglijas iebrukumu, izbeidzot Angļu-Sakšu likumu un ieviešot Normandijas elites dominējošo stāvokli.
Lai gan pats Viljams I atpazīsatams ar vārdu "Iekarotājs", nāvei izdevās iekarot viņu pašu. 1087. gadā Viljams darīja to, ko mīlēja visvairāk- cīnījās uz zirga, stāvot kājās.
Zirgs satrakojās un Viljams uzkrita uz seglu priekšējā loka, viņa iekšējie orgāni tika sadragāti. Viljams vairākas dienas pavadīja agonijā un visbeidzot nomira 1087. gada 9. septembrī.
Bet ar to viss nebeidzās. Kad mūki sagatavoja viņa līķi apbedīšanai Kānā, viņiem bija jāievieto karaļa lielais ķermenis pārlieku mazā sarkofāgā.
Spiežot mirušā ķermeni sarkofāgā, tika saplēstas viņa zarnas, kas pa visu ēku izplatīja briesmīgu smaku.
Paldies, ka veltīji laiku un izlasīji šo rakstu, vairāk interesantu rakstu manā profilā!
Tev patiks šie raksti
++
