Netālu esošā dabiska Zemes pavadoņa kolonizācija tiek uzskatīta par pirmo soli cilvēka ekspansijai kosmosā. Mēness var tikt izmantots, lai veiktu kosmosa kuģu sagatavošanu tālākiem lidojumiem. Tāpat tas ir piemērots kā starta laukums. Toties kolonijas eksistences nodrošināšana uz Mēness ir tehniski sarežģīts un dārgs projekts, kas var būt kalpojis par iemeslu esošo plānu nerealizācijai. Par labu apgalvojumam ir apstāklis, ka tikai lielākas nācijas (ASV, PSRS, tagad Ķīna, Indija ) ir izrādījušas gatavību ķerties pie šāda projekta. Ja bāzes būtu uzbūvētas, kā bija plānots, tad tas būtu militarizētas slepenas vietas, kas ar lietderību neizceltos, bet patērētu milzīgus resursu daudzumus. Pateicoties Mēness misijas iegūtajiem paraugiem ir kļuvis iespējams veikt ekonomiski pamatotu ekspansiju uz Mēness. Runa ir par heliju-3. Tas ir izotops, kurš veidojas kosmiskas radiācijas ietekmē un uz Mēness var būt ievērojamas tā iegulas. Chandrayaan-1, Indijas Mēness zonde, iespējams, ir nodarbojusies ar potenciālo resursu izpēti. Oficiāli tas nenotika. Bet nepieciešamība pēc enerģijas tikai pieaug.
Mēness kolonizācija16
Projekts "Horizon"
Kā jau piemīnēju mana rakstā http://spoki.tvnet.lv/vesture/Paleonakotne/715831 , tas bija ASV projekts. Pamatojums 1959. g. 8 jūnijā iesniegtajam projektam ir sekojošs - Lunārais postenis ir nepieciešams, lai attīstītu un aizsargātu potenciālās ASV intereses uz Mēness; attīstīt Mēness bāzētas Zemes un kosmosa novērošanas un komunikāciju sistēmas, veiktu darbības uz Mēness virsmas un tā būtu bāze tālākai kosmosa izpētei un militārajām operācijām uz Mēness, ka ari atbalstīt zinātniskos pētījumus uz Mēness.
Budžets šim projektam tika aprēķināts uz 6 $ miljardiem. Tas nodrošinātu atrašanos vietu 12 cilvēkiem. Bija noskatītas arī konkrētas vietas - Sinus Aestuum un Mare Imbrium.
Kopuma mērķis bija nodrošināties pret PSRS uzbrukumu. Kubas rakešu krīze pieradīja, ka auksta kara sāncensība kosmosa izpētē bija nepieciešamība, lai varētu aizsargāties pret PSRS. Draudi bija reāli. Turklāt PSRS zondes Luna 2 un Luna 3 1959.g. bija nolaidušās uz Mēness! Ar projektu saistītas Saturn raķetes nespēja nodrošināt projekta izpildi un pirmais cilvēks uz Mēness tikai nogādāts Apollo projekta ietvaros.
Zvezda Mēness bāze
Padomju Savienībai bija savi plāni attiecibā uz Mēness apgūšanu. No 1962-1974. g. bija paredzēts uzbūvēt bāzi, kurā varētu uzturēties 9-12 cilvēki. Sākotnēji tiktu nogādāts galvenais dzīvojamais modulis, pēc tam lunohodi. Tam sekotu personāls un papildus moduļi. Drošības apsvērumu dēļ bāze tiktu noklātā ar regolītu. Dzīvojamie moduli tiktu uzbūvēti uz riteņiem, kopā veidojot kustīgu vilciena sastāvu. Par enerģijas avotu kalpotu atombaterijas un kodolreaktors. Sakarā ar pēc neoficiāla nosaukuma Barmingrada būvniecību tikai petīti vairāki aspekti: bāzes mērķi, būves koncepts, realizācijas etapi, konstrukcija un zinātniskais aprīkojums, iespējamā militārā izmantošana. Zvezda projekts bija daļa no Mēness apgūšanas programmas nevis atsevišķs projekts. Šī projekta realizācija bija atkarīga no smaga rakešu nesēja N-1, kura visas četras palaišanas izgāzās. Pēc tam projekta realizāciju pārcēla uz 1979.g. un vēlāk no tā atteicās pavisam, jo tas bija pārāk liels slogs militārajam budžetam (uz 1997.g projekta izmaksas būtu 80 $ miljardi).
Kopuma Padomju Savienības kosmosa programma bija veiksmīgāka par amerikāņu programmu, jo viņiem izdevās iegūt vairāk grunts paraugu un arī agrāk nosēdināt uz Mēness zondes, taču padomju cilvēka kāja uz Mēness savus nospiedumus nav atstājusi.
Jaunpienācēju Mēness programmas
Uz šo statusu pretendē četras valstis/savienības - ES, Ķīna un Indija, ka arī Japāna. ES tiek pārstāvēta ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kura 2013. g. ir izvirzījusi ideju par bāzes būvniecību uz Mēness ar 3D printēšanas palīdzību no vietējiem iežiem - regolīta. Realizācijas termins ir 40 gadi
Par Ķīnas Mēness bāzes realizācijas iespējām var teikt minējumus, taču realizācijas termiņi ir uz 2017. g. izsēdināt taikonautus (ķīniešu variants astronautam) uz Mēness ar tam sekojošu bāzes būvniecību. Kosmosa programmas izmaksas ir krietni zemākas par amerikāņu programmas, kuru Obama ir atcēlis dārdzības dēļ, izmaksām. Kosmosa programma realizācijas gaita tiek salīdzināta ar masu produkciju. Vai bāzes būvniecība viņiem izdosies, mēs ieraudzīsim tuvākajā laikā, bet tikmēr Chang-3 ir veiksmīgi nolaidies uz Mēness 2013.g. 14.decembrī. Tas ir noritējis saskaņā ar plānu.
Indijas kosmosa izpētes programma darbojas kopš 70-tajiem gadiem un tās ietvaros ir veiksmīgi palaisti vairāki satelīti. Tieši Indijas pavadonis bija tas, ar kura palīdzību tika atklāts ūdens uz Mēness. Ūdens koncentrācija ir zemāka par sausāko tuksnesi uz Zemes. Mēness bāzes realizācija ir plānota ap 2030.g. Bāzes darbība ir paredzēta pēc principa kā kosmiskajā stacijā - personāls pēc noteikta laika perioda nomainās.
Japāna izceļas ar savu bāzes projektu - uz 2020.g. ir plānots izveidot robotu bāzi, atzīstot to par prioritāti, lai veiktu Saules sistēmas pētījumus un atvēlot 2 $ miljardus. Uz 2030.g. varētu tikt nosūtīta cilvēku komanda.
Kas mūs sagaida?
Britu fantastikas drāma Mēness (2009) stāstā par vientuļu astronautu, kurs dzīvo uz Mēness, Helijs-3 ieguves bāze. Ir 2035.g. un viņš pēc 3 gadu termiņa atgriezīsies mājās. Lunāras Industrijas bāze Sarang piedzīvo hroniskas komunikācijas problēmas un Sams nevar sazināties ar tuviniekiem. Bāze vēl dzīvo robots, ar kuru Sams var sarunāties. Notiek negadījums un bāzes datorizētā vadības sistēma pieļauj kļūdu, kas noved pie krāpšanās atklāšanas. Diezgan reālistiska versija par mūsu nākotni, atbilst arī pēc termiņiem.
Tomēr man nedod miera jautājums, kāpēc 40 gadi ir pagājuši kopš pēdējās cilvēka izsēšanās uz Mēness un kāpēc censties apgūt Marsu, ar to es domāju Mars-One programmu. Mēness ir tepat blakus, vieglāk būtu uz turieni aizlidot.
Tev patiks šie raksti
