Sīkas kļūmītes, kas izraisīja milzu katastrofas. Šīs katastrofas varēja arī nenotikt, ja vien cilvēki būtu bijuši uzmanīgāki. Tomēr cilvēkam raksturīgākā īpašība ir salaist visu grīstē, vai ne?
Mazas kļūdas - lielas katastrofas29
AOL datu noplūde. AOL ir interneta kompānija, kas sniedz dažādus interneta pakalpojumus saviem klientiem. 2006. gadā viņi veica masīvu savu klientu izspiegošanu - vairāk kā par 650000 cilvēku tika ievākta detalizēta informācija. Vissliktākais bija tas, ka viņi paši pat nenojauta par šādu "Lielā brāļa" izdarību. Bet tas, ko tu nezini, tevi taču neuztrauc, vai ne? Galu galā, nav taču tā, ka viņi šos datus taisītos izliktu publiskai apskatei...
Jā, un te nu viņi nošāva greizi. Kompānijas darbinieks Abdurs Čoudharijs piektdienā, 4. augustā ar vienu peles klikšķi visu padarīja pieejamu visparastākajai google meklēšanai. Cilvēku sociālās apdrošināšanas numuri, adreses, darbavietas un interneta paradumi kļuva publiski pieejami. Kompānija šos datus izdzēsa uzreiz nākamjā darbadienā - pirmdienā. Jā, taču internetā nepastāv tāds jēdziens, kā nākamā darba diena. Tūkstošiem cilvēku pamanījās atpazīt sevi šajos datos un sekoja milzu protesti, skandāli, tiesu darbi un grēkāžu atlaišana. Atlaida gan nelaimīgo programmētāju, gan viņa priekšnieku, gan arī viņa priekšnieka priekšnieku. Visā šajā tracī bija kāds komisks aspekts - neatpazītajam lietotājam nr. 927 bija visbaisākie meklēšanas ieradumi. To vidū bija "human mold," "dog sex," "child porn," "Disney Beauty and the Beast Porn" un "'Sugar, We're Going Down' by Fallout Boy." Bez jokiem.
Viens slēdzis atstāj Ņujorku tumsā. 1977. gada 13. jūlija naktī zibens trīs reizes iespēra Ņujorkas elektrības sadales stacijā. Zibens bija izraisījis tīkla pārslodzi, un visa sistēma saietu grīstē, ja vien īpaši šim gadījumam norīkots operators laicīgi nepagrieztu dažus slēdžus. Tad sistēma tiktu pārstartēta un elektropiegāde tiktu atjaunota. Uzticēt cilvēkam tik atbildīgu darbu tolaik likās loģiski, jo datori tolaik vēl nebija izplatīti.
Jā, un tā izrādījās episkas katastrofas recepte. Vai es pieminēju, ka šie slēdži bija jāpagriež zibens ātrumā un noteiktā secībā? Operators vienu izlaida, un sistēma izslēdzās. Ņemiet vērā, ka milzu eletrotīkls nav vafeļu panna, ko var atkal ieslēgt, vienkārši iebāžot štepseli. Bojājumus novērsa tikai pēc 25 stundām. Bet pa to laiku karstajā jūlija laikā pilsētā bija izcēlusies pilnīga anarhija. Sākotnējā miermīlīgā ballīšu atmosfēra uz ielas pārvērtās veikalu grautiņos, dedzināšanās un eletrotehnikas zādzībās (tas jau nekas, ka nebija elektrības). Kopumā todien izdemolēja 1616 veikalus, uzsāka 1037 ugunsgrēkus un tika veikti 3776 aresti. Kopējie zaudējumi bija ap 300 miljoniem dolāru. Interesanti, ka iedvesmojoties no toreizējās ielu atmosfēras izveidojās pirmais hip-hops.
Habla teleskopa trūkstošie četri mikroni. Habla teleskopa projektu jau no sākuma vajāja dažādas ķibeles. Budžeta apcirpumu un "Challenger" avārijas dēļ tā palaišana aizkavējās par 10 gadiem. Tā būve bija ļoti sarežģīta - spogulim vajadzēja būt precīzam līdz pat milimetra tūkstošdaļām. Instrumenti bija tik jutīgi, ka tos varēja pa ceļu vest tikai lēni nakts laikā, citādāk tie izregulētos. Taču viens mērinstruments sagāja grīstē, un spogulis iznāca par četrām milimetra tūkstošdaļām neprecīzāks.
Taču sliktākais bija tas, ka to atklāja tikai tad, kad teleskops jau bija uzsūtīts augšā orbītā. Kad atsūtītie attēli nebija ne tuvu tik labi kā bija gaidīts, tad tika uzsākti risinājuma meklējumi. Tika iztērēti vēl vairāki miljoni kosmosa šatlu misijām, kuras devās labot šo kļūmi turpat augšā orbītā. Izmaksas bija tik augstas, ka daži pat ieminējās, vai tikai lētāk nebūtu bijis uzbūvēt jaunu teleskopu.
1,4 miljardus vērtais sensors. B-2 bumbvedējs ir augsto tehnoloģiju sasniegums - to ir grūti noteikt ar radariem, un to ļoti bieži izmanto dažādiem pārsteiguma uzbrukumiem. Taču, lai šo lidmašīnu noturētu gaisā, tajā darbojas dučiem datoru un sensoru. Kādu dienu ASV karabāzē Guamas salā tehniķi ievēroja, ka gaisa spiediena sensorā ir iekļuvis mitrums un to sabojājis. Viņi to nosusināja un nokalibrēja kā nākas. Taču viņi aizmirsa to pateikt arī citām mehāniķu komandām. Bet kas gan ļauns varēja notikt no viena beigta sensora?
Izrādījās, ka šo bumbvedēju gaisā notur desmitiem datoru, kuru darbība ir atkarīga no sensoriem. Sabojātais sensors izraisīja pāragru lidmašīnas startu, priekšgala pārāk strauju sacelšanos un spēju kritienu. Pilotiem izdevās izglābties katapultējoties. Taču viss 1,4 miljardus vērtais aparāts aizdegās un pēc tam bija norakstāms lūžņos. Un visu šo avāriju būtu varējusi novērst labāka komunikācija starp mehāniķiem.
Mars Climat Orbiter avārija. Tas bija viens no Marsa pētniecības projektiem 1998. gadā. To būvēja dažādas kompānijas, no kurām viena bija Lockheed Martin. Kompānijas domāšanas virziens bija apmēram tāds: "Mēs taču atrodas Amerikā, tas ir amerikāņu projekts, un pati NASA arī taču atrodas Amerikā!" Tāpēc viņi ieinstalēja programmu, kas darbojas jūdzēs, nevis metriskajā sistēmā. Tikai neviens no viņiem neiedomājās to pateikt NASA, kas vienmēr bija strādājusi tikai ar metrisko sistēmu. Neviens to neievēroja! Varētu būt, ka kāds jauniņš inženieris patiešām ievēroja ko savādu, bet kautrējās pavaicāt tik stulbu jautājumu - "Tas ir kilometros vai jūdzēs?"
Jā, nav stulbu jautājumu, ja runa ir par 330 miljonu vērtu iekārtu. Rezultāts bija pilnīga katastrofa - nepareizu komandu rezultātā dzinēji uzsāka bremzēšanu nevis 140, bet gan 57 kilometru augstumā virs Marsa. Rezultātā aparāts iegāja orbītā par zemu, ieskrēja Marsa atmosfērā un sadega. Kā jau vairumā šādu kļūdu, to varēja novērst, ja vien katrs būtu uzskatījis, ka strādā kopā ar pilnīgiem idiotiem.