Šis ir Vācu meistardarbs no inženierijas viedokļa, bet no pielietojuma viedokļa izgāšanas, lai nu kā šis būs raksts par Maus tanku –smagāko tanku kādu pasaule ir redzējusi.
Maus – smagākais tanks, kāds jebkad uzbūvēts!55
1119
1
Šī tanka dizainu Ferdinands Porshe demonstrēja Hitleram 1942.gadā, tiesa tad šo tanku sauca VK7001/Porsche Type 205. Un Hitlers bija pārsteigts par šo tanku un deva atļauju(vai drīzāk pavēli) šī tanka izstrādei, tikai šoreiz jau tanku sauca „Mammut”. Taču arī šis vārds ilgi tankam nepalika, 1942.gada decembrī tanka vardu nomainīja uz „Mauschen” jeb Pelīte. Bet 1943.gada februāri šis tanks beidzot saņēma paliekošu vārdu „Maus” –Pele.
Taču Maus izstrāde nebija viegla, Vāciešiem bija grūti atrast/izstrādāt piemērotu dzinēju šim milzenim, jo pat spēcīgākie motori deva niecīgu svara un spēka attiecību. Un tankiem Otrajā pasaules karā vairums kauju bija jāaizvada bezceļu apstākļos, tāpēc pārgājība bija būtiska un vāji dzinēji šeit nederēja. Papildus tam sabiedroto gaisa spēki bija nopietns traucēklis vācu inženieriem(un pašai Vācijai), jo daudzi infrastruktūras elementi tika iznīcināti, līdz ar to resursu piegāde un pati izstrāde bija uz riska robežas. Papildus tam tā jau trūkstošie resursi bija nepieciešami arī citiem projektiem.
Pats tanks bija 10.9 metrus garš, 3.67 metrus augsts un 3.63 metrus plats. Kas to kaujas laukā padarīja par labu mērķi ienaidniekiem, bet par laimi šim tankam bija iespaidīgas bruņas, kuras spētu izturēt pretinieku tanku uguni pat tuvā attālumā. Proti, tanka priekšējas bruņas bija 210 mm biezas, sanos 200mm biezas un aizmugure 190 mm biezas. Uz torņa bruņa bija vel biezākas, attiecīgi torņa priekša 240 mm biezas, sānos un aizmugurē 220 mm biezas. Un pie stobra bruņu biezums pat sasniedza 460mm.
Bet lielo gabarītu dēļ tankam bija ātruma problēmas, proti, ideālos apstākļos uz ceļa tas spēja sasniegt 13 km/h. Kaut arī oriģināli bija paredzēts, ka šis milzenis varēs joņot pa kaujas lauku ar 20km/h, taču nebija tāda dzinēja, kas spētu šo 188 tonnas smago milzeni dzīt uz priekšu ar tādu ātrumu.
Papildus tam ar pilnu bāku bija iespējams nobraukt vien 160 km lielu distanci. Un pārvietošanās pa lauku teritorijām arī bija visai smaga, jo tai laikā pari vairumu mazo upīšu bija koka tilti, kuri šāda tanka svaru nespētu izturēt. Papildus tam savas masas dēļ viņš upi nespētu šķērsot bez iestigšanas un iestigšanas gadījumā būtu nepieciešami viss maz divi citi Maus tanki lai varētu viņu izkustināt.
Tanks bija bruņots ļoti labi ar diviem lielgabaliem, proti, vienu 128mm garstobra lielgabalu kas spētu iznīcināt jebkuru sabiedroto tanku pat 3500 m attālumā un otrs bija 75 mm izstobra lielgabals. Kā arī tankam bija 7.92 mm ložmetējs.
Tankam bija ari iespaidīgi munīcijas krājumi, proti, 128 mm lielgabalam 55 lādiņi, 75 mm lielgabalam 200 lādiņi un ložmetējam 10 000 patronas.
Tankam bija nepieciešama sešu cilvēku komanda, kuru veidoja tanka komandieris, tanka vadītājs, divi ieroču eksperti, kas atbildēja par šaušanu un lādētāji, kas nodrošināja munīcijas padevi ieročiem.
Vāciešiem izdevās pabeigt vienu modeli un vel vienu gandrīz, tam vel nebija pabeigts tornis. Nepabeigtais nonāca PSRS rokās, kurš tika nogādāts Kubiņskā kur to testēja no 1951.gada līdz 1952.gadam. Bet nav pazīmju, ka šis tanks kādā veidā būtu ietekmējis krievu tanku izstrādi. Vēlāk Mausu nodeva Tanku muzejam, kur tas atrodas līdz pat šai dienai.
Otru tanku nosūtīja Berlīnes aizstāvēšanai, bet tas saplīsa vel ceļa, un tanka komanda to iznīcināja lai tas nenonāktu sabiedroto spēku rokās.
